Savus skuju mežģīņu vēdeklīšus glīti sakārtojušas vienu pie otra, tūjas stāv rindiņā dzīvžogā, vai arī greznojas vienas pašas kādā dārzā ierādītajā vietā kā omulīgas jaunkundzes – sapucētas, saķemmētas un nosēdinātas uz dīvāna gaidīt svētkus. Ieradušies Eiropā no tālās Ziemeļamerikas, šie ciprešu dzimtas koki ir kļuvuši par populārākajiem skujkokiem, ko izmanto dārzu un parku apstādījumos Latvijā.
Tūjas Eiropā ir ieceļotājas, un to raksturīgās īpašības dēļ, pavasaros izrotāt esošo skuju vainagu ar jauniem, maigi zaļiem skuju vēdeklīšiem, tās sāka dēvēt par dzīvības kokiem. To pielietojums mūžīgās jaunības un dzīvības iegūšanai gan neattaisnojās. Kaut arī tūja tiek izmantota arī homeopātijā, un viena no dzīvības kokā sastopamajām vielām – tujons, ir ticis 19. gadsimta izmantots absinta pagatavošanā, (vēlāk gan tā pievienošana tika aizliegta, sakarā ar tujona nelabvēlīgo ietekmi uz veselību), galu galā tas izrādās ir tikai skaists, praktisks, kā arī ļoti mazprasīgs un viegli kopjams košumaugs.
Rietumu tūja (Thuja occidentalis), labāk zināma kā dzīvības koks vai tūja, ir mūžzaļš ciprešu dzimtas koks, kas labvēlīgos dzīves apstākļos sasniedz pat 20 metru garumu. To zari ir mīksti, plakani. Zaru augšējā puse ir tumši zaļa, bet apakšējā – gaiši zaļa. Dzīvības koka skujas ir īpatnējas, sagūlušas viena pār otru un līdzinās zvīņām, bet miza ir oranžbrūna, brūna vai pelēkbrūna, un veciem kokiem tā lobās.
Tūju formu dažādība ir ļoti plaša – tās ir gan apaļas, koniskas, kolonnveida, stabveida, pārkarenas, gan olveida, ovālas, šauras, platas, gan augstas un zemas, regulāras un neregulāras. Arī to krāsu dažādība variē no siltajiem līdz augstajiem toņiem: tās ir gan zaļas, zilganas, gan dzeltenas un rūsganas, turklāt katrai krāsai vēl ir savas toņu gammas. Dažas šķirnes ziemā un rudenī maina krāsu, citas visu gadu ir raibām skujām. Tā kā tūju krāsu dažādība ir ļoti plaša, tad tā paver plašas iespējas variēt, piemēram, pat vienā dzīvžogā kombinējot dažādu toņu tūjas, eksperimentēt rosina kokaudzētava «Laukezers» speciālisti. Tā kā Latvijā ir vairākas kokaudzētavas, kas specializējušās skujeņu audzināšanā, kā, piemēram, Baltezers, Laukezers, Bīlasti, LVM lielākās kokaudzētavas Strenči un Kalsnava, kā arī dažādu kolekciju un nestandarta tūju materiālu var atrast stādaudzētavās Arumi, Dimzas, Zaļais serviss, Streņģes, tad problēmām ar dažādu formu un nokrāsu tūju iegādi nevajadzētu rasties.
Tūjas savu īpašību dēļ ir izcils dzīvžoga materiāls - tās ir augšanas ziņā mazprasīgas, spēj augt gan sausās, gan mitrās vietās, taču īpaši labi dzīvības koks tomēr jutīsies mitrās vietās, bet lielu sausumu izturēs slikti, tāpat kā pārmērīgu mitrumu, jo šādos apstākļos Rietumu tūjas var pastiprināti saslimt ar dažādām sēnīšu saslimšanām un pat iet bojā. Tas ir ēncietīgas, bet var augt arī pilnā saulē, ideālā atrašanās vieta būtu daļēji noēnota līdz saulaina. Dzīvības kokam vislabāk patiks smilšaina, ar humusu bagātināta augsne. Augsnes pH sastāvam būtu jābūt viegli skābam līdz sārmainam. Tūjas ir arī ilgmūžīgas, cērpjamas, veidojamas – tieši pārsvarā šo apsvērumu dēļ Rietumu tūju izvēlas dzīvžogiem, taču tās izskatīsies lieliski arī kā atsevišķs koks vai koku grupa dārza kopējā ainavā. Tā kā tūjas ir ļoti izturīgas arī pret izplūdes gāzēm, tad tās ir iemīļots košumaugs arī pilsētās.
SIA «Kokaudzētava Laukezers» eksperti iesaka, izvēloties tūjas dzīvžogiem, ņemt vērā vēlamā dzīvžoga augstumu. Parasti izvēlas vidējas un liela izmēra tūjas jeb dzīvības kokus. Augstiem dzīvžogiem ieteicams stādīt kolonnveida, stabveida šķirnes, kas pārsniedz 2-2,5m augstumu.
Jaunos kociņus stāda 0,8 – 1 m attālumā atkarībā no šķirnes un tā, cik ātri vēlas iegūt ciešu dzīvžogu. Svarīgs ir arī iegādāto stādu izmērs, jo maza izmēra (0,3 - 0,5 m) tūjas sastādītas dzīvžogā būs jākopj un jāaudzē diezgan ilgu laiku (pie pareizas kopšanas ieaugušies tūju stādi gadā parasti pieaug par vidēji 30 cm).
Populārākās Rietumu tūju šķirnes ir:
Rietumu tūja Brabant - ātraudzīga, vitāla tūju šķirne, kas sasniedz 4 - 5m augstumu un 1,5 m platumu. Brabant tūja veido izteiktu konusveida vainagu, kas ir viegli cērpjms. Laba īpašība ir ātrā augšanas un atjaunošanās spēja, kas šai tūjai īpaši raksturīga.
Rietumu tūja Smaragd - tūju šķirne ar kompaktu, konisku vainagu. Sasniedz ap 3 m augstumu un 1,2 m platumu, tai raksturīgas skaistas, gaiši zaļas skujas. Šīs šķirnes tūjas veido precīzas formas vainagus, kas glezni izskatās gan dzīvžogos, gan grupās.
Rietumu tūja Wagnerii - sasniedz ap 3 metru augstumu, platumā 1,5 metri, lapojums ir tumši zaļš, ziemā rūsgans, zarojums olveida, blīvs.
Rietumu tūja Columna - sasniedz 5 - 8 m, platumā 0,6 - 1 m. Liela auguma kolonnveida koks ar tumši zaļām skujām. Stāda ik pēc 0,6 - 0,7 m, piemērotas dzīvžogiem.
Rietumu tūja Holmstrup - ātraudzīga konusveida šķirne līdz 4 m augsta un 0,8 m plata, ar nedaudz spirālveida sagrieztiem zariem, zaļām skujām.
Vai jūs zinājāt, ka:
Viegli saberztas, tūju skujas izdala aromātu, kas atgādina ābolu biezeni ar krustnagliņām.
Tūju eļļa tiek izmantota kā ierīvējams līdzeklis reimatisma un kārpu gadījumos.
Ir vairāk kā 300 zināmas Rietumu tūju sugas.
Indiāņi izmantoja tūju koksni savu loku izgatavošanā.
