Nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai Latvijā 2012.gadā bija pakļauti 703 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 28 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai bija pakļauti 703 000 cilvēku (99)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) dati liecina, ka samazinājumu ietekmējusi ekonomiskās situācijas uzlabošanās un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu pieaugums par 5,3%. Savukārt nabadzības riskam 2012.gadā bija pakļauti 19,4% Latvijas iedzīvotāju.
Vērtējot vecuma grupās, visvairāk – par 3,8 procentpunktiem, nabadzības riska indekss palielinājās vecuma grupā no 65 gadiem. 2012.gadā tas bija 17,7%, kamēr gadu iepriekš tas bija 13,9%. Savukārt vecuma grupā līdz 17 gadiem nabadzības riska indekss samazinājās trešo gadu pēc kārtas – 2012.gadā šis rādītājs bija 23,4%, kamēr 2009.gadā tas bija 26,3%.
2012.gadā vislielākajam nabadzības riskam joprojām bija pakļautas mājsaimniecības, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem (38,3%), kā arī mājsaimniecības, kurās abi vecāki audzina trīs vai vairāk bērnus (33,2%). Tomēr salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nabadzības risks šādās mājsaimniecībās ir samazinājies par 3,2 un 2,7 procentpunktiem (2011. gadā attiecīgi 41,5% un 35,9%).
Sociālekonomiskajās grupās nabadzības riska indekss 2012.gadā visstraujāk ir palielinājies bezdarbniekiem (55,8% salīdzinājumā ar 51,9% 2011.gadā) un pensionāriem (18,8% salīdzinot ar 15,8% 2011.gadā). Tas skaidrojams ar to, ka sociālo pabalstu apjoms tikpat kā nav palielinājies, bet nabadzības slieksnis ir audzis par 7,9%, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli. Nabadzības slieksnis pieaug reizē ar iedzīvotāju ienākumiem, tā 2012. gadā sasniedzot 233 eiro (164 Ls) mēnesī.
CSP dati liecina, ka nabadzības riska indekss ir atkarīgs no iedzīvotāju iegūtā izglītības līmeņa. Saskaņā ar datiem vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem, nabadzības risks iedzīvotājiem ar augstāko izglītību bija 6,4%, ar vidējo izglītību – 19,7%, bet ar pamatskolas vai zemāku izglītību – 33,3%. Līdzīgas tendences novērotas arī iepriekšējos gados.