Nākamgad uz Latvijas ceļiem varētu parādīties 160 jauni fotoradari, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).
Nākamgad uz ceļiem sola 160 jaunus fotoradarus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Patlaban turpinoties konkursa procedūras sagatavošana, lai izvēlētos, kurš par savu naudu valstij uzstādīs radarus. Valsts intereses esot, lai radari būtu kvalitatīvi un tiktu uzstādīti «melnajos punktos».
Līdz 1. martam Iekšlietu ministrijai jāiesniedz valdībā dokumenti, kas nepieciešami fotoradaru uzstādīšanai. Šajos dokumentos tikšot atrunāts, kā notiks fotoradaru uzstādīšana, cik tas maksās un uz cik ilgu laiku tiks slēgta vienošanās ar privāto partneri.
Kā iepriekš rakstīja laikraksts «Neatkarīgā», par fotoradaru uzstādīšanu valda neskaidrības, jo nekur pasaulē šāds projekts nav realizēts tā, kā iecerēts pie mums, — tos uzstādīt, no valsts puses neieguldot ne santīma. Pasākums izrādījies gana ienesīgs, tāpēc iecerētais publiskās privātās partnerības modelis 100 šādiem radariem uz ātrumpārkāpēju rēķina kādam uzņēmējam varētu nodrošināt nesliktu peļņu.
Radarus iegādāšoties un uzstādīšot privāts uzņēmējs, kurš ieguldīto atpelnīs no iekasētajām soda naudām. Līdzīga sistēma jau esot Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā, Slovākijā un citur, kur radaru apsaimniekošanā iesaistīti privātie partneri. Taču Latvija atšķirībā no šīm valstīm nedomā ieguldīt pašu radaru iegādē. Cik daudz naudas uzņēmējam tādējādi būs jāizdod, gan netiek atklāts. Latvijā jau uzstādīto četru pārvietojamo fotoradaru iegāde izmaksāja 140 000 latu, tātad viens maksāja aptuveni 35 000 latu. Attiecīgi, ja jauno radaru cena būtu līdzīga, vēl 100 fotoradaru iegādei būtu vajadzīgi vairāki miljoni latu. Iekšlietu ministrijā lēsts, ka uzņēmējam iesaistīšanās varētu atmaksāties piecu gadu laikā.
Līdzšinējā pieredze ar četriem radariem gan liecina, ka braucēju pārkāpumu ir gana daudz, lai arī iekasēto soda naudu apjomi būtu ievērojami. Gada laikā kopš uzstādīšanas bija fiksēti vairāk nekā 10 000 braukšanas ātruma pārsniegšanas gadījumu un uzlikta soda nauda 348 460 latu apmērā. No minētās summas iekasēti 195 960 latu. Tādējādi var lēst, ka no 100 radariem iespējamais soda naudu apmērs var sasniegt vairākus miljonus latu gada laikā.
Arī tas, cik liela daļa no tā paliks valstij un cik uzņēmējam, pagaidām atklāts netiek — tas esot atkarīgs no pašu uzņēmēju piedāvājuma. Proti, konkurss apzināti tikšot izsludināts bez šādiem uzstādījumiem, un tas, kurš pretendents piedāvāšot labāko variantu, arī noteiks valsts un privātās partnerības modeli šajā jomā.
Ja gadījumā piedalīsies vairāki pretendenti arī līdzīgiem piedāvājumiem, neesot izslēgts, ka arī konkursā uzvarēs vairāki pretendenti, kas nodrošinās radaru uzstādīšanu un apkopi. Viens no ieguvumiem šim projektam, ko min Mūrniece, ir tas, ka ceļu policistiem tagad vairs nebūs jānodarbojas ar ātrumpārkāpēju ķeršanu un kārtībsargi varēs patrulēt ielās un braukt uz izsaukumiem. Nebūšot arī tā, ka uzņēmēji darbosies neuzraudzīti, vadoties tikai no biznesa interesēm — vairāk nopelnīt. «Radari tiks izvietoti tur, kur norādīs Ceļu satiksmes drošības direkcija un Ceļu policija,» skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Pētersone.