NASA pašgājējs robots «The Curiosity» ir gatavs nolaisties uz Marsa

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Marsa izpētes pašgājējs robots «The Curiosity», kas tika palaists kosmosā pagājušā gada novembrī, ir lieliskā tehniskā stāvoklī un gatavs pirmdien piezemēties uz Marsa, informēja ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA)

Lai sasniegtu Marsu, «The Curiosity» kosmosā mērojis 570 miljonu kilometru garu ceļu.

«The Curiosity», kas oficiāli tiek dēvēts par Marsa Zinātnisko laboratoriju (MZL), ir aprīkots ar videokamerām un sarežģītu mehānisko instrumentāriju Sarkanās planētas iežu paraugu analīzei, un tas izmaksājis 2,5 miljardus dolāru, kas ir vislielākā summa, kāda līdz šim atvēlēta līdzīgu iekārtu būvei.

Paredzēts, ka MZL pētīs Geila krāteri, kas atrodas nedaudz uz dienvidiem no Marsa ekvatora. Plānotajā izpētes apvidū ir dažāds iežu sastāvs, bet nevienmērīgais reljefs ļaus iegūt paraugus dažādos augstumos.

Lai sasniegtu izvēlēto vietu uz Marsa virsmas, «The Curiosity» jāveic piezemēšanās pēc ļoti precīza kursa, kurā sestdien tika veiktas nelielas korekcijas - ceturtās kopš šīs misijas sākuma.

Plānots, ka «The Curiosity» uz Marsa virsmas nosēdīsies pirmdien plkst.8.31 pēc Latvijas laika. Tā būs pilnībā automātiska piezemēšanās, un inženieri uz zemes varēs tikai vērot šo procesu.

Lielais attālums starp Marsu un Zemi nozīmē sakaru kavēšanos par 13 minūtēm, kas iejaukšanos reālajā laikā padara neiespējamu.

Plānojot «The Curiosity» nosēšanos, NASA nācās atteikties no gaisa spilvenu izmantošanas, kas efektīvi tika pielietoti iepriekšējos izpētes robotos «Sojourner», «Spirit» un «Opportunity», pasargājot tos no akmeņiem uz Marsa virsmas.

Tos nebija iespējams izmantot, jo «The Curiosity» sver gandrīz tonnu, kas ir pārāk liels svars gaisa spilveniem.

«The Curiosity» nolaišanai uz Marsa virsmas pēdējā posmā tiks izmantots īpašs ar raķeti darbināms celtnis, kas, kā norādīja viens no NASA zinātniekiem, no malas var izskatīties gana traki, bet patiesībā ir viens no prātīgākajiem veidiem, kādu var izmantot tik liela apjoma robota piezemēšanai uz Marsa.

Zinātnieki cieši seko līdzi laikapstākļiem uz planētas, bet ir pārliecināti, ka piezemēšanās būs veiksmīga.

Geila krāterī pašlaik pakāpeniski iestājas pavasaris, kas nozīmē, ka vēji var sapūst milzīgus putekļu mākoņus, un šonedēļ aptuveni 1000 kilometrus no plānotās nosēšanās vietas tika konstatēta liela vētra.

Plānots, ka pirmos melnbaltos uz Marsa uzņemtos attēlus «The Curiosity» uz zemes nogādās jau pāris stundas pēc nosēšanās, kaut gan zinātnieki ar izpētes procesu neplāno steigties.

«The Curiosity» ir plutonija baterija, kam vajadzētu krietni paildzināt tā darbības laiku, salīdzinot ar iepriekšējiem robotiem, kuru enerģijas sistēmas pamatā bija saules paneļi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu