Sarunā ar laikrakstu «Latvijas Avīze» armijas komandieris norāda, ka obligātā dienesta pamatuzdevums ir gatavot rezerves valsts aizsardzībai. Taču NATO sastāvā Latvijai vajadzība pēc rezervēm no apdraudējuma viedokļa ir ļoti minimāla un trūkstošo daļu var segt ar brīvprātīgajiem, kas jau mums ir, ar zemessargiem.

«Ja man kā komandierim būtu nepieciešams lielāks karavīru skaits, es būtu pirmais, kas teiktu, ka kaut kas ir jādara. Taču mani pašreizējie aprēķini neko tādu neliecina,» teica komandieris.

«Pašreizējā infrastruktūra faktiski ir tāda, kas nespēj uzņemt obligāto dienestu. Lai iesauktu tikai tūkstoti jauniešu, būtu nepieciešamas septiņas kazarmas, kas izmaksātu aptuveni 10 miljonus latu. Turklāt obligātajam dienestam būtu jāpiesaista profesionālā dienesta karavīri – tas nozīmē, ka būtu jāsamazina to karavīru skaits, kuri dien miera uzturēšanas misijās. Obligātajam dienestam būtu nepieciešami vismaz septiņi kapteiņi, 35 leitnanti un aptuveni 140 instruktori,» uzskaita Graube.

Armijas vadītājs gan vienlaikus norāda, ka Latvijā ir pilsoniskā krīze. «No šāda viedokļa obligātais dienests būtu vērtīgs. Puišiem varētu pusgadu vai gadu stāstīt par Latvijas vēsturi, arī militāro vēsturi. Pilsoņiem paaugstinātos izpratne par valsts aizsardzību un drošību. Diemžēl cena par to ir pārāk augsta.»