Kaut arī ekonomiskās krīzes laikā ne visas NATO dalībvalstis var atļauties tērēt 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, par šiem ieguldījumiem ir jādomā ilgtermiņā, piektdien lekcijā Latvijas Universitātē sacīja NATO Sabiedriskās diplomātijas departamenta NATO valstu nodaļas vadītāja Antonella Serasino (Antonella Cerasino).
«Izdevumi aizsardzības nozarei ir ilgtermiņa process. Ja jūs tajā neieguldāt, sekas būs redzamas pēc pieciem līdz desmit gadiem,» viņa uzsvēra.
Serasino atsaucās uz NATO ģenerālsekretāra Andersa Fo Rasmusena teikto, ka ir rūpīgi jāpiedomā pie aizsardzības budžeta, lai ekonomikas krīze nekļūtu arī par drošības krīzi.
Viņa atzina, ka NATO vadība nevienu valsti nevar piespiest tērēt vairāk naudas aizsardzībai, tādēļ piedāvā risinājumu – sadarboties un tērēt kopā, ieviešot tā saucamo viedo aizsardzību («smart defence»). Latvijai pazīstamākais viedās aizsardzības piemērs ir NATO gaisa patruļas Baltijas debesīs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks («Vienotība») izteicies, ka Latvijas aizsardzības budžets nākamajos gados būtu jāpalielina virs 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai tuvinātos mērķim līdz 2020.gadam aizsardzībai atvēlēt 2% no IKP.
«Mēs vēlētos garantijas no kolēģiem Finanšu ministrijā, valdībā, par to, ka mēs nenoslīdam zem 1% no IKP, ka mums ir neliels pieaugums virs šā 1% katru gadu,» piektdien LNT raidījumā «900 sekundes» norādīja Pabriks.
Latvija jau vairākus gadus nenodrošina aizsardzības jomai finansējumu 2% apmērā no IKP un pašreiz jomas finansējums ir zem 1% no IKP, par ko sūdzas gan kolēģi, gan sabiedrotie un par ko vajadzētu sūdzēties arī pašiem latviešiem, jo valstij ir jābūt drošībā, sacīja Pabriks.
Maija vidū Saeimā apstiprinātā Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka valsts aizsardzības finansējums ik gadu pakāpeniski būtu jāpalielina, lai nākotnē tiktu nodrošināts, ka valsts aizsardzības finansējums sasniedz 2% no IKP. Šis mērķis būtu jāsasniedz līdz 2020.gadam, un tas ir saistīts ar valsts ekonomiskās izaugsmes tempiem.
