Britu zinātnieki pieļauj, ka dīķos un ezeros dzīvojošie tārpi varētu būt nemirstīgi to reģenerācijas spējas dēļ.
Notingemas universitātes pētniekiem izdevies iegūt vairāk nekā 20 tūkstošu plakantārpu koloniju no viena īpatņa, to sadalot gabalos. No katra nošķeltā gabala izveidojies jauns tārps.

Zinātnieki uzskata, ka tas varētu palīdzēt izstrādāt līdzekļus, kas ļautu cilvēkiem saglabāt jaunību.
«Mūsu nākamie mērķi ir labāk saprast [reģenerēšanās] mehānismu un kā iegūt nemirstīgu dzīvnieku,» sacījis pētnieks Azizs Abūbakers.

Zinātnieki pētīja divu veidu plakantārpus - tos, kuri vairojas dzimumceļā, un tos, kuri vairojas daloties.

Abu veidu plakantārpi varēja reģenerēties bezgalīgi daudz reižu, izaudzējot jaunus muskuļus, ādu, iekšējos orgānus un pat smadzenes. Taču tārpi, kuri vairojas daloties, spēj atjaunot arī telomēru - īpašas DNS daļas - garumu.

Zinātnieki agrākos pētījumos noskaidrojuši, ka šūnu novecošana cieši saistīta ar telomēru garumu.
Telomērs ir DNS daļa, kas apņem hromosomu galus un pasargā tās no bojājumiem un šūnu darbības pavājināšanās, kas saistīta ar novecošanu.

Uzskata, ka īsāki telomēri veicina ātrāku novecošanos.