Nepiedaloties Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas finansēšanā, valstij vēlāk var nākties maksāt vairāk

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Tā kā valsts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijā nepiedalās, bet Rīgas domei projekts izmaksās vairāk nekā 17 miljonus latu, pašvaldībai nāksies domāt par to, kā šīs investīcijas atpelnīt, tāpēc par muzeja telpu nomu valstij vēlāk varētu nākties maksāt pat vairākus desmitus latu par kvadrātmetru. 

Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejā norādīja, ka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcija, līdzīgi kā iepriekš Nacionālā teātra un Rīgas Krievu drāmas teātra rekonstrukcija, notiek uz citu pašvaldības projektu rēķina un tā īstenošana lielā mērā atkarīga vienīgi no Rīgas domes iespējām atrast tam finansējumu. 

Kā ziņots, no nepieciešamajiem 17 miljoniem projektam pagaidām piešķirts tikai viens miljons. Muzeja rekonstrukciju plānots uzsākt šā gada vasarā. 

Domniece Lita Beiris ierosināja apjomīgo projektu sadalīt vairākās kārtās un īstenot pa daļām ilgākā laika posmā, taču Burovs sacīja, ka tas nav iespējams. «Mēs nevaram vispirms renovēt ēku un pēc tam rakt pagrabu - sienas saplaisās. Bez tam restaurācijas gaitā daudzas cokolstāva funkcijas tiks pārceltas uz pagrabstāvu. Arī man bija ideja sadalīt projektu pa daļām un pēc tam «šantažēt» Kultūras ministriju. Nesanāk. Vajag darīt visu vai neko,» atzina Burovs.

Viņš uzsvēra, ka Mākslas muzeja rekonstrukcijas projekts no citiem atšķiras ar to, ka tas ir ļoti sarežģīts, un galveno sadārdzinājumu rada pazemes apjoma izbūve, kam nepieciešama lielākā daļa no kopējā finansējuma - 9 miljoni latu.
 
«Principā šī ēka ir domāta valstij, līdz ar to Kultūras ministrijai ir divas iespējas - vai nu līdzfinansēt šo projektu, vai pēc tam maksāt atbilstošu nomas maksu, lai pašvaldība var atpelnīt ieguldījumus. Tas ir jautājums, kas jārisina politiskā līmenī,» norādīja Burovs. Visticamāk, Nacionālā mākslas muzeja telpas valstij maksās daudz vairāk nekā, piemēram, Krievu drāmas teātra telpas, par kurām tiek prasīta simboliska 10 santīmu nomas maksa par kvadrātmetru. Lai varētu atpelnīt investīcijas, atbilstoši tirgus situācijai Mākslas muzeja telpu noma pēc rekonstrukcijas varētu maksāt vairāk nekā 20 latu par kvadrātmetru.
 
Rīgas domes Īpašuma direktors arī noraidīja cerības, ka Nacionālā Mākslas muzeja ēku varētu pabeigt 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. «Iepirkuma konkursa nolikumā ir jāparedz laiks, cik ilgā laikā darbi jāpabeidz. Arhitekti iesaka rakstīt trīs gadus. Tas nozīmē, ka uz 2015.gadu muzeju varētu pabeigt - varēsim tajā atzīmēt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā beigas,» vīpsnāja Burovs.
 
Jau ziņots, ka pašvaldības budžetā finansējums muzeja rekonstrukcijai šogad nav paredzēts un tas tiks pakāpeniski meklēts budžeta grozījumos. «Šobrīd problēma ir tā, ka ir pārāk daudz lielu objektu,» atzina Burovs, norādot, ka finansējuma trūkuma dēļ apturēti arī vairāki citi projekti, piemēram, VEF Kultūras pils rekonstrukcija, Kongresu nama pārbūve, pamatskolas «Rīdze» remonts un Oskara Kalpaka Tautas daiļamatniecības pamatskolas renovācija. Rīgas vicemērs Andris Ameriks gan šodien pauda apņēmību, ka abu pamatskolu rekonstrukcijas uzsākšanai finansējums Rīgas 2012.gada budžeta grozījumos tiks atrasts jau šā gada aprīlī, jo bērni ir pašvaldības prioritāte.
KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu