Nesaņemot īpašu statusu, Drēzdena muižiņai draud nojaukšana

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Agnese Gulbe/LETA

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) eksperti nolēmuši nepiešķirt aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu 18.gadsimta baroka arhitektūras piemineklim - Drēzdena muižai, kas atrodas Rīgā, Daugavgrīvas ielā 37, piektdien raksta «Neatkarīgā».

Gada sākumā biedrība «Riga CV» saņēma atbildi, ka VKPAI nolēmuši nepiešķirt namam aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu, jo muižas nojaukšana un atkaluzbūvēšana būs nesamērīgi dārga, salīdzinot ar labumu, ko gūtu sabiedrība ēkas pārvietošanas gadījumā. Tomēr inspekcija lūgšot Rīgas domi vērtīgākās detaļas nogādāt atbilstošā vietā.

Vēl pagājušā gada rudenī Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Armans informējis, ka Drēzdena muižu iespējams pārvietot uz vismaz piecām vietām galvaspilsētā, lai atbrīvotu teritoriju Daugavgrīvas ielas paplašināšanai.

Gunāra Armana parakstītajā vēstulē teikts, ka Drēzdena muižiņas arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā konstatēts: «Kaut arī ēkas tehniskais stāvoklis visumā neapmierinošs, tomēr arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas rezultāti nepārprotami liecina, ka ēkas 18.gs. beigu apjoms saglabājies. Kā baroka arhitektūras piemineklis Drēzdena muižas kungu māja uzskatāma par nozīmīgu koka arhitektūras paraugu. Tāpēc rekomendējams veikt ēkas uzmērīšanu, izstrādāt demontāžas un rekonstrukcijas projektus. Ja nozīmīgu pilsētbūvniecisku aspektu dēļ ēku šajā vietā nav iespējams saglabāt, rekomendējams izskatīt iespēju baroka apjomu nezaudēt, pārvietojot to.«

VKPAI iepriekš pat sagatavoja nepieciešamo dokumentāciju ēkas iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un Rīgas dome 2009.gada 18.jūnijā piekrita ēkas statusa maiņa. Tāpat VKPAI neiebilda pret ēkas pārvietošanu.

2009.gada 31.jūlijā Rīgas pilsētas būvvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļa sniedza atbildi uz Rīgas domes Satiksmes departamenta 2009.gada 21.jūlija dienesta vēstuli, kurā bija lūgts norādīt Drēzdena muižiņas koka dzīvojamās mājas pārvietošanai piemēroto zemes gabalu vēlamo atrašanās vietu un citus parametrus. Tika piedāvāti vairāki varianti.

Tomēr jau pagājušā gada novembrī biedrība «Riga CV» saņēma VKPAI atbildi, ka ēkai nav lietderīgi piešķirt aizsargājama kultūras pieminekļa statusu, kur nu vēl koka namiņu pārvietot uz citu vietu, stāsta biedrības valdes priekšsēdētājs Valērijs Barcis.

Šāds lēmums bijis pārsteigums arhitektam un koka Rīgas aizstāvim Pēterim Blūmam. Viņš saka: «Dažas lietas ekspertu slēdzienā mani nepārliecināja. Tas, ka muiža atrodas ielu sarkanajās līnijās un rada problēmas, nevar pēc būtības būt iemesls, lai to nojauktu. Es kā inspekcijas darbinieks rakstīšu vēstuli vadītājam par atkārtotu šī jautājuma izskatīšanu». Kā uzskata arhitekts, 18.gadsimtā celtā muižas ēka, kas piederējusi vienam no Rīgas birģermeistariem, ir pietiekams arguments saglabāšanai, diemžēl «kāds negrib uzņemties saistības ar šo ēku nodarboties.«

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu