No Zilākalna Martas gudrībām. Atskats uz 2010. gadu

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: «Jumava»

Marta tuvo cilvēku acīm:

Aldis Ķeviņš, cilvēks, kurš visilgāk atradies dziednieces tuvumā.

Bērnībā Marta esot skaisti zīmējusi, mācējusi aust. Pēc pašas Martas vārdiem, viņa visā garumā turp un atpakaļ esot pārpeldējusi Vaidavas ezeru- levitācija? Zilākalna Martai ir bijušas izcilas spējas redzēt tumsā un kritiskos brīžos palikt neredzamai.

Dziedniecei daudz atmiņu saistījās ar Kurzemi, kuru viņa labprāt apmeklēja. Par Zilākalna Martu nedrīkstēja teikt un domāt neko sliktu, tad varēja rasties smagas problēmas. Viņai bija stipra, bieza zeltaina aura un viņa šajā gaismā spīdēja, iestājoties tumsai. Savas grūtības nemēdza izrādīt citiem. Nekad negāja pie ārstiem, taču labprāt apmeklēja baznīcu. Jau bērnībā trīs reizes ir izlasījusi Bībeli. Viņai esot bijusi milzīga Bībele lielos vākos. Martai piemita liels ticības spēks. Viņa redzēja vīzijas. Bērnībā Ziemassvētkos viņa ir skrējusi uz Dikļu dievnamu un redzējusi kā atveras zvaigžņotā debess ar eņģeļiem. Augstrozes pilskalnā ir redzējusi sudraba jātnieku sudraba zirgā, kurš esot parādījies vairākas reizes un kaut ko stāstījis. Bieži vien savās vīzijās redzējusi arī Jēzu Kristu. Zilākalna Marta uzskatīja, ka dievnamos būtu jāattēlo dzīvais Jēzus nevis krustā sistais, kurš kā Marta uzskatīja atnes ciešanas un sāpes. Viņa vēlējās redzēt dzīvo Kristu ar sauli.

Zilākalna Marta dziedināja dziļā transā, tādēļ cilvēki mēdza sacīt, ka Marta krāc vai guļ.

Viņai ir bijušas brīnišķīgas attiecības ar dzīvniekiem. Viņa sarunājās ar putniem, ļoti patika govis, īpaši tika ieredzēta melna kaķene, kas gulēja Martai uz pleciem, kad viņa dziedināja. Martai bija arī divi suņi.

Staigāja zaļās drēbēs, jo mīlēja šo krāsu. Valkāja baltu blūzīti un baltu lakatiņu. Necieta kabatlakatus- kurus ieteica aizstāt ar tīru lupatiņu vai mīkstu papīru, kuru pēc tam var sadedzināt- jo baciļus nevar izmazgāt un tie paliek iekšā.

Zilākalna Marta spēja materializēt akmeņus. Prata ietekmēt dabas spēkus. Viņas lauciņā nolija lietus, ja valdīja sausums. Istabā, kurā atradās Zilākalna Marta nekad nesala, vienmēr bija silts.

Elza Skrodele, Zilākalna Martas dzīves noslēguma tuvākais cilvēks.

Zilākalna Marta jaunībā ir bijusi liela Latvijas patriote. Ir iesaistījusies skautu un gaidu organizācijā un atzīta par labāko no gaidām savā pagastā.

Jau no bērnības ir bijusi reliģioza, vēlāk rūpējās par dievnamiem. Par Martas naudu tika izremontēta Dikļu baznīca, ziedoja naudu arī Raunas baznīcai.

Zilākalna Marta skaisti dziedāja un rakstīja dzeju, arī apsveikumus rakstīja dzejā.

Kamēr Marta dzīvoja pie Elzas Skrodeles, esot savairojušies pelēkie zalkši.

Martu apglabāja zem Sila kapu varenās priedes, no kuras ir jūtams siltums.

Zilākalna Marta bija pret operācijām, taču, ja bez operācijas nevar iztikt, tā ir vajadzīga. Viņai nepatika pieņemt cilvēkus, kuriem jau ir bijusi operācija.

Dziedināšanas laikā tika skaitītas lūgšanas un dievvārdi un uzsvēra, ka dziedināšana nāk caur Dievu. Zilākalna Marta ievēroja savus likumus. Zināja, kad palīdzēt, kad nepalīdzēt. Labprāt palīdzēja cilvēkiem, kuriem nelaime notikusi darbā, taču nelabprāt pieņēma slimniekus, kas jau no dzimšanas bija ar defektiem. Reliģiskajos svētkos un svētdienās nestrādāja.

Zilākalna Marta ir ierakstīta septiņu pasaules slavenāko dziednieku sarakstā. Savas dzīves laikā palīdzējusi septiņdesmit tūkstošiem cilvēku. Martai piemita apbrīnojamas spējas- apturēt ugunsgrēku, atrast pazudušus cilvēkus, ieskatīties nākotnē, dziedināt.

Zilākalna Martas dzīvesstāsts:

Īstajā vārdā Marta Rācene dzimusi 1908.gada 30. martā Dauguļu pagasta Mazbrenguļos.
Māte Anna Rācene ir bijusi dziedniece, tēvs Pēteris Rācenis ir gājis bojā no bandītu rokas. Vectēvs Mārtiņš ir bijis pirmais Baltijas ģenerālis cara goda pulkā, vecmāte nodarbojusies ar dziedniecību. Martas brālis Jānis Rācenis, latviešu leģionārs, pazudis bez vēsts.

Bērnības dienas pavadījusi Bebros. Iespējams, ģimene mainījusi dzīvesvietu un ieguvusi māju.

Palikusi bez apgādnieka, Marta iztiku pelnīja auklējot radinieku jaundzimušo meitiņu.

Savu iekšējo neatkarību Marta parādīja piecu gadu vecumā, kad viņas krusttēvs piedāvāja braukt līdzi uz Vāczemi, taču Marta droši atteica, jo mīl savu zemi. Otra iespēja doties uz ārzemēm bija jaunības gados, kad Martu bildināja jauneklis no dižciltīgas ģimenes.

Latvijā Marta kļuva par dziednieci. Savas dotības attīstījusi jau iepriekšējos iemiesojumos. Viņa ir bijusi karavadone, karaliene, gaišreģe un priesteriene vienā personā.

Pirmo reizi dotības esot parādījušās, kad smagi saslimis brālis. No aiziešanas viņu izglāba Marta, kura tad pa īstam apzinājās savas spējas. Uzliekot rokas, izdziedinājusi arī tēvu no muguras un galvas sāpēm.

Pabeigusi Dauguļu pagasta skolu, Marta dodas mācībās uz Dikļu draudzes skolu. Pēc Pirmā pasaules kara Martas ģimene kļūst turīgāka. Pēc tēva nāves māte apprecas otrreiz- ar Latvijas brīvības cīnītāju. Tēva nāve nesalauza Martu. Viņa visur vienmēr centās būt labākā. Beigusi medicīnas skolu un ieguvusi feldšeres vai medmāsas diplomu, Marta asistē kara ārstiem operācijās un glābj ievainotos. Pēckara gados Marta jau dzīvo Zilākalna Zažēnos, kur sāk dziedināt pa īstam un kopš tiem laikiem tautā viņu dēvē par Zilākalna Martu. Zažēnos dzīvoja vēl divi iemītnieki: Veriņa (Vera Beitāne) un Jānis (Aldis Ķeviņš), kuru Marta uzskatīja par tuvinieku.

Pēc Otrā pasaules kara Zilākalna Marta apprecējās un pieņēma vīra uzvārdu- Dzērbele. Laulība pēc kāda laika tiek šķirta.

Martas novadā tiek ieplānota melases rūpnīcas celtniecība, kurā tika nodarbināti ieslodzītie. Pēc vairākiem nepatīkamiem piedzīvojumiem Marta pārceļas uz jauno dzīvesvietu Raunas Renslavās, kur turpina dziedināt sirdzējus un palīdz Raunas dievnamam. Kad jaunības spēka vairs nebija, Marta pārcēlās uz Iecavu, kur tika ierādītas telpas izremontētā saimniecības ēkā. Beidzamos spēkus dziedniece atdeva, dziedinot ar smadzeņu audzēju sirgstošu meiteni.

Zilākalna Marta mirst 1992.gada 22.maijā un tiek apglabāta Iecavas Sila kapos.


<em>www.ltn.lv/~maga/</em>

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu