Nobela prēmijas laureāts skolā nodēvēts par pārāk neapķērīgu zinātnei (16)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Nobela prēmijas medicīnā laureāts britu biologs sers Džons B. Gērdons atklājis, ka skolā viņam skolotāji paziņojuši, ka viņš ir pārāk dumjš iespējamai karjerai zinātnē, vēsta laikraksts «Daily Telegraph».

15 gadu vecumā Gērdonam bioloģijā bijušas vissliktākās sekmes starp 250 viņa vecuma zēniem Ītonas skolā, kā arī viņš bija starp zemāk novērtētajiem zēniem visos citos zinātniskos mācību priekšmetos.

64 gadus vēlāk Gērdons atzīts par vienu no izcilākajiem mūsdienu zinātniekiem, kopā ar japāņu zinātnieku Šinju Jamanaku saņemot Nobela prēmiju par cilmes šūnu pētījumiem un dzīvnieku klonēšanu.

Runājot ar žurnālistiem preses konferencē Londonā pēc laureātu paziņošanas, Gērdons atklāja, ka skolā viņam izsniegtais novērtējums vēl joprojām atrodas ierāmēts uz viņa galda Kembridžas Gērdona institūtā, kas nosaukts viņa vārdā.

Skolotāju novērtējumā Gērdona ideja kļūt par zinātnieku nodēvēta par pilnīgi smieklīgu, jo nav nekādu cerību, ka viņš jebkad spēšot darboties zinātnes jomā.

Turklāt viņa centieni ielauzties zinātnē, kā arī ikviena pasniedzēja veltītās pūles viņam šajā ziņā līdzēt, būtu «pilnīga laika izniekošana», teikts novērtējumā.

«Kad rodas kādas problēmas, kā, piemēram, neizdodas eksperiments, kas notiek bieži, ir jauki sev atgādināt, ka tu varbūt nemaz neesi tik veiksmīgs šajā darbā un tavam skolotājam varbūt arī bija taisnība,» jokoja Gērdons.

Pēc graujošā novērtējuma saņemšanas Gērdons savu uzmanību pievērsis klasiskajai literatūrai un viņam piedāvāta literatūras studiju vieta Oksfordas universitātes Kraistčērčas koledžā. Taču reģistrācijas birojā gadījies kāds sajukums un literatūras studiju vieta viņam nav tikusi, tā vietā Gērdonam ļauts nomainīt studiju programmu uz zooloģiju, kas izrādījies izšķirošs notikums viņa dzīvē.

Studējot maģistratūrā Oksfordā, Gērdons publicēja savu izšķirošos pētījumu ģenētikā, pirmo reizi pierādot, ka ikviena šūna organismā satur vienādus gēnus.

Savu tēzi viņš pierādīja, paņemot šūnu no pieaugušas vardes zarnām, izdalot no tās DNS un implantējot olšūnā, kas izauga par pieaugušas vardes klonu.

Tajā laikā šī ideja tika vērtēta pretrunīgi, jo tā bija pretrunā ar daudz nopietnāku zinātnieku pētījumiem. Gērdona atklājumi tika atzīti tikai aptuveni desmit gadus vēlāk.

Taču tieši Gērdona atklājums 1996.gadā ļāva profesoram Īenam Vilmutam klonēt aitu Dolliju, kā arī sekmēja tālākus profesora Jamanakas atklājumus, ka pieaugušas šūnas var pārprogrammēt par cilmes šūnām, lai tās izmantotu medicīnā.

Tas nozīmē, ka no personas ņemtas ādas šūnas var pārveidot cilmes šūnās, kas var pārtapt par jebkāda veida organisma audu, aizstājot pacientu bojātos audus.

«Viņu atklājumi pilnībā mainījuši mūsu izpratni par to, kā veidojas šūnas un organismi,» norādīja Nobela komiteja.

Pārprogrammējot cilvēku šūnas, «zinātnieki radījuši jaunas iespējas slimību pētījumiem un diagnozes un ārstēšanas metožu izstrādei», skaidro Nobela komiteja.

Pētījumi šajā jomā raisījuši cerības, ka, pateicoties cilmes šūnām, varētu tikt radīti aizvietotājaudi Alcheimera, Parkinsona un citu slimību pacientiem.

Gērdons strādā Gērdona institūtā Kembridžā, savukārt Jamanaka ir profesors Kioto universitātē Japānā.

Gērdons 1962.gadā atklāja, ka nobriedušu varžu šūnu kodola DNS kods satur visu informāciju, kas nepieciešama, lai to pārveidotu par jebkāda veida citu šūnu.

Tas faktiski nozīmē, ka nobriedušas šūnas var tikt pārprogrammētas.

Gērdona atklājums sākotnēji tika uztverts skeptiski, taču viņa teorija tika pieņemta, kad to apstiprināja citi zinātnieki.

Vairāk nekā pēc 40 gadiem - 2006.gadā - japāņu zinātnieks Jamanaka atklāja, kā nobriedušas peļu šūnas var tikt atjaunotas to sākotnējā formā.

Pateicoties šiem atklājumiem, varētu rasties iespēja novērst nepieciešamību izmantot cilmes šūnas, kas ņemtas no embrijiem.

Cilmes šūnu pētniecība ir agrīnā stadijā un ir tikai ļoti neliela pētījumu daļa, kas saistīta ar cilvēka organismu.

Komentāri (16)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu