Runājot par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un darbaspēka nodokļu samazināšanu, ekonomists Gatis Kokins pauž pārliecību, ka šajā jomā var rīkoties daudz progresīvāk, piemēram, samazināt PVN tajās nozarēs, kuras ir jūtīgākas cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.
Intervijā Latvijas Radio trešdienas rītā Kokins gan uzsvēra, ka šobrīd valdība to nevar atļauties, tomēr, kad varēs atļauties, par to būs jārunā.
Kā piemēru progresīvākai rīcībai Kokins minēja, ka ļoti efektīvs būtu priekšlikums pārtikai noteikt samazināto likmi. «Tas lēciens no 22% līdz 12% dotu nopietnu atspaidu, bet pašreizējā situācija neļauj veikt šādu manevru,» sacīja ekonomists.
Viņš uzskata, ka šāds solis nodokļu sistēmu veidos ievērojami progresīvāku un valdībā noritot diskusijas, cik ļoti progresīvu šo nodokļu sistēmu vajag.
Viņš pauž pārliecību, ka jāiet progresīvās sistēmas virzienā, jo arvien vairāk notiek iedzīvotāju noslāņošanās.
Savukārt, pievēršoties darbaspēka nodokļiem, Kokins domā, ka labāk būtu iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) nesamazināt visiem, bet samazināt cilvēkiem, kuru algas ir zem 400 latiem. Kā min Kokins, lielākā daļa strādājošo ir šīs atzīmes diapazonā.
Jautāts, vai, samazinot PVN par vienu procentu, veikalos samazinātos pārtikas cenas, Kokins paskaidroja, ka PVN samazināšanas gadījumā būtu spiediens uzņēmējiem pazemināt cenas. Arī lieltirgotāji izteikuši vienpusēju nostāju, ka PVN samazināšanas gadījumā necels cenas un arī šis viens procents būs jūtams.
