NVS Valstu institūta Baltijas nodaļas vadītājs, politoloģijas doktors Mihails Aleksandrovs uzskata, ka gadījumā, ja notiktu militāra intervence Sīrijā bez ANO Drošības padomes akcepta, Krievijai vajadzētu ievest savu karaspēku Baltijas valstīs.
Norāda, ka pēc Rietumu militāras intervences Sīrijā Krievijai būtu jāieved karaspēks Baltijā (1124)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aleksandrovs paudis šādu ideju savā blogā http://m-alexandrov.livejournal.com, un tā tekstu publicējis žurnāls freecity.lv.
«Es agrāk ierosināju, ka NATO uzbrukuma Sīrijai gadījumā mums vajadzētu ievest karaspēku Aizkaukāzā. Bet tagad situācija ir mainījusies. No vienas puses, Armēnija ir skaidri nosliekusies uz Rietumiem un vairs nav drošs sabiedrotais. Tās rīcība jaunas pasaules krīzes apstākļos kļūst neparedzama. No otras puses, Azerbaidžāna ir spērusi soļus, lai tuvinātos Krievijai. Un [Azerbaidžānas prezidents Ilhams] Alijevs acīmredzot ir devis garantijas [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam, ka Azerbaidžānas teritorija netiks nodota Rietumiem operāciju veikšanai pret Irānu un Krieviju. Šādos apstākļos Krievijas-Irānas sakari pa Kaspijas jūru nav apdraudēti un Azerbaidžānu var pilnīgi likt mierā,» rakstīja Aleksandrovs.
«Krievijai tomēr ir jāliek Rietumiem skaidri saprast, ka par agresiju pret Sīriju tiem būs jāmaksā augsta cena. Tutklāt Krievijai ir jāizdara spiediens tur, kur mums ir skaidrs stratēģisks pārsvars, tas ir, Baltijā. Tāpat kā Karību krīzes laikā Krievijai ir jānoliek Rietumi dilemmas priekšā: [ja] jūs uzbrūkat Sīrijai, pārkāpjot starptautiskās tiesības, mēs tādā gadījumā ieņemam Baltiju. (1962.gadā [Karību krīzes laikā] PSRS draudēja ieņemt Rietumberlīni un Melnās jūras šaurumu rajonu.) Es uzskatu, ka Krievijas karaspēka ievešana Baltijā notiks ar minimāliem zaudējumiem vai varbūt vispār bez zaudējumiem. Ja nu vienīgi kāds nejauši aiz muļķības pakļūs zem tanka, kā notika 1991.gadā pie Baltā nama [Maskavā]. Vēl jo vairāk, es uzskatu, ka puse Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju sagaidīs Krievijas karaspēku ar ziediem, kā tas notika 1940.gadā,» savā blogā rakstīja Aleksandrovs.
Viņš arī pauda uzskatu, ka «Krievijai pirms krīzes sākuma jāizstājas no Kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma un jāveic demonstratīvs kodolsprādziens» Novaja Zemļas arhipelāgā, kas atrodas Ziemeļu ledus okeānā. «Tas parādīs Rietumiem mūsu nodomu nopietnību un gatavību nepieciešamības gadījumā lietot kodolieročus. Vēlreiz uzsvēršu: ar ASV var runāt tikai spēka valodā. Nevienu citu valodu tās nesaprot,» rakstīja Aleksandrovs.
«Jau tagad ir jāsāk mūsu militārā grupējuma palielināšana pie Latvijas un Igaunijas robežām, kā arī Kaļiņingradas apgabalā un Baltijas jūrā. Iespējams, tas atskurbinoši ietekmēs karstgalvjus Vašingtonā,» uzskata Aleksandrovs.