Kā liecina Nordea novērojumi, pirmā pusgada laikā ir atjaunojusies interese par nekustamo īpašumu kredīta darījumiem. Hipotekārā tirgus darījumu skaits pirmajā pusgadā Nordea palielinājies par 9%, sasniedzot 20 miljonu latu, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2012.gadā (18,7 mlj. latu), portālu «Apollo» informē «Nordea Latvija» Sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Salmiņa.
Sandra Rasnača, Nordea reģionālā klientu apkalpošanas centra «Valmiera» vadītāja, Nordea mājokļu kredītu pārdošanas eksperte: «Novērojam, ka pirmajā pusgadā atjaunojusies interese par privātmāju iegādi un būvniecību, nostiprinās vēlme pēc personīgas dzīvojamās platības, piemājas dārza, svaiga gaisa un kvalitatīvas vides. Būtiski lielāka interese pašlaik vērojama ekonomiskā segmenta energoefektīvām mājām ar platību 150-200m2. Tāpat pieprasīta ir koka karkasa privātmāju iegāde ar pārdomātu plānojumu. Tomēr nemainīgi lielākā daļa kredītu darījumu joprojām notiek dzīvokļu segmentā, kas no dzīvojamā fonda sastāda aptuveni 80%. Zemes un apbūves gabalu iegādē priekšrocība ir jau gataviem zemes gabaliem ar pievadītām komunikācijām, izbūvētiem ceļiem, attīstītu infrastruktūru - skolas, transports, bērnudārza pieejamība ir būtiska priekšrocība. Nav mazsvarīgs arī estētiskais skats - cilvēki grib, lai vide ir iekopta. Vēlams ūdenstilpņu tuvumā, optimālas platības 1000-2000m2. Tā saucamajos «nekurienes ciematos» interese ir salīdzinoši zema, attiecīgi arī cenas ir zemākas.
Emocionālu īpašuma iegādi nomainījusi racionāla pieeja
Nordea klientu darījumi liecina, ka dzīvojamās mājas tiek meklētas ar optimālu kvadratūru līdz 200m2. Ja tiek pirkta jau gatava dzīvojamā māja, tad klienti to izvēlas apskatīt kopā ar būvniecības speciālistiem, lai pārliecinātos par mājas kvalitāti, trūkumiem un defektiem. Tiek rūpīgi izvērtēts mājas tehniskais stāvoklis, objektīvi izvērtējot, kādi papildus līdzekļi vēl jāiegulda. Šobrīd īpašuma iegāde ir kļuvusi ne tikai emocionāla, bet arī racionāla.
Visam ir jāsākas ar domāšanu un izpratni par savām finansēm un iespējām. Šajā ziņā novērtējamas krīzes radītās sekas - iedzīvotāji kļuvuši apdomīgāki un ieklausījušies ekspertu komentāros - pirms izdarīt izvēli, novērtēt savām finansiālajām iespējām piemērotus risinājumus. Krīzes laikā cilvēki pārcēlās dzīvot pie vecākiem vai atgriezās iepriekšējās dzīves vietās, tādā veidā optimizējot izmaksas līdz atjaunojas finanšu stāvoklis ģimenē. Izsniedzot kredītu, bankas rūpīgi analizē klienta maksātspēju, un to, vai uzrādītos ienākumus būs iespējams saņemt ilgtermiņā. Tāpat arī tiek vērsta uzmanība klientu izglītošanai, piemēram, Nordea finanšu izglītības programmas Nordea naudas skola ietvaros pieejamas gan finanšu konsultantu nodarbības, gan izstrādāti viegli pielietojami rīki savu finanšu zināšanu pārbaudei, kas apkopti www.nordea.lv/naudasskola.
