Biedrības «Slow Food Rīga» rīkotajā latviešu ēdienu konkursā «Latvijas garša», kurā kopumā iesūtītas 102 receptes, par uzvarētājiem atzītas ķiļķenu, siera un pupu uzkodu, kā arī sklandraušu receptes, informēja biedrības «Slow Food» pārstāvji.
Noskaidroti vislatviskākie ēdieni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Konkursā iesūtītas 33 uzkodu, 41 pamatēdiena un 28 saldo ēdienu receptes. Žūrija vērtēja ēdiena atbilstību sezonai un to, vai tas tapis no vietējiem produktiem. Tāpat žūrija novērtēja katra ēdiena atbilstību «Latvijas garšas» titulam un piemērotību pasniegšanai lidojuma laikā.
Kategorijā «Uzkodas» par labākajiem atzīti Daces Bicānes «Kartupeļu talkas ķiļķeni», Lāsmas Ozolas «Siera uzkodiņa», Guntara Kanepona «Pupu rupuķi» un Valta Kleina «Sklandrauši».
Kategorijā «Pamatēdiens» uzvarēja Dinas Aldiņas «Medalus vista», Sandras Goževicas «Kuģelis», Sandras Vēveres «Lielās Vandas kartupeļi» un Intas Šmitiņas «Bukstiņputra».
Kategorijā «Saldie ēdieni» par labākajiem atzīti Ingas Sunepas «Ķirbju pankūkas no rudzu miltiem», Gunāra Bērziņa «Rupjmaizes-ābolu sacepums ar balzāma mērci» un Ievas Sproģes-Grigorjevas «Dzērveņu un rupjmaizes krēms ar melno plūmi».
Konkursa galvenā balva - lidojums biznesa klasē divām personām uz jebkuru no «airBaltic» galamērķiem Eiropā, Tuvajos austrumos vai Āzijā, tika izlozēta starp uzvarētājiem pasākuma laikā, un to ieguva Sandra Vēvere.
Latvijas jubilejas nedēļā no 10.novembra līdz 20.novembrim par labākiem atzītos ēdienus varēs nobaudīt «airBaltic» lidojumos.
Savukārt nākamgad plānots izsludināt konkursu par dažādu laikmetu latviešu ēdienu receptēm un pētīt ēdienu tapšanas vēsturi, bet Latvijas simtās jubilejas gadā savākto informāciju apkopot grāmatā un filmā.
Biedrība «Slow Food Rīga» iestājas par to, lai tiktu saglabāti Latvijā tradicionāli audzēti un pārstrādāti produkti, veicina Latvijas pārtikas patēriņa tradīciju uzturēšanu, iestājas par par tiešu piegādi no zemnieka klēts līdz pavāram, patērētājam vai pircējam. Biedrības princips: zemnieks, lopkopis un zvejnieks, kas gādā produktus, saņem par savu darbu atbilstošu samaksu un pilnībā var savu darbu veltīt tradicionālo produktu audzēšanai un pārstrādei, lai sagādātu labāko un kvalitatīvāko ēdienu atbilstoši katrai sezonai.