Lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu, jau iepriekš veiktas likumdošanas izmaiņas, paredzot, ka termiņš, kurā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests varēs veikt naudas līdzekļu iesaldēšanu, tiek samazināts no 60 dienām uz 40 dienām.

ST arī norādījusi, ka pašreizējā likumdošanā nav paredzēts mehānisms, lai valsts saprātīgā procesā un apmērā atlīdzinātu zaudējumus, kas personai radušies saistībā ar to, ka banka labā ticībā atturējusies no darījumu veikšanas vai debeta operācijām, taču Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests secinājis, ka nepastāv aizdomas par to, ka attiecīgā persona būtu saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.

Tāpat nav paredzēts pienākums izslēgt šādu personu no parādnieku reģistra, kurā tā ierakstīta saistībā ar debeta darījumu apturēšanas dēļ neizpildītām saistībām, iepriekš secinājusi ST.

Izpildot šos secinājumus, Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā noteikti zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskie pamati, zaudējumu atlīdzināšanas veidi un apmērs, pretenzijas par zaudējuma atlīdzināšanu iesniegšanas un izskatīšanas kārtība, kā arī zaudējuma atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma izpilde.

Likumprojekts paredz, ka banka iespējamu bažu gadījumā var apturēt naudas pārskaitījuma darījumu un piecu dienu laikā to pārbauda kontroles dienests. Ja nekas aizdomīgs netiek atklāts, persona, kuras līdzekļi aizturēti, var regresa kārtībā vērties pret banku par viņai radīto zaudējumu kompensēšanu, bažījas bankas.

Vienlaikus likumprojektā gan noteikts, ka persona nav tiesīga pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzību, ja tā nebūs izmantojusi savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, kā arī nebūs darījusi visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu, tāpat - ja persona būs traucējusi izvērtēt darījuma likumību, tostarp nebūs laikus sniegusi pieprasīto informāciju darījumu izvērtēšanai, vai arī sniegusi nepatiesu informāciju un nav bijusi sasniedzama deklarētajā dzīvesvietā vai juridiskajā adresē.

LETA jau ziņoja, ka ST iepriekš atzina par Satversmei neatbilstošu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma normu par naudas līdzekļu «iesaldēšanas» termiņu un atzina, ka iepriekšminētā likuma 32.panta trešās daļas vārdi «ne vēlāk kā 60 dienu laikā» neatbilst Satversmes 105.pantā noteiktajām tiesībām uz īpašumu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 32.pants noteic, ka likumā noteiktās iestādes (kredītiestādes, finanšu iestādes) atturas no darījuma vai no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā, ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu. Apstrīdētā norma noteic, ka līdzekļi var tikt iesaldēti līdz pat 60 dienām.