Sestdien, 19. aprīlī, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) vērienīgās un plašu sabiedrības atsaucību guvušās Eiropas kultūras galvaspilsētas izstādes «1914» noslēgumā notiks unikāls muzikāls priekšnesums – daudzpusīgā mākslinieka, izcilā ekspresionisma pārstāvja Arnolda Šēnberga melodrāmas «Mēness Pjero» atskaņojums starptautiska kameransambļa izpildījumā.
Projekts «1914» ir veltījums Pirmā pasaules kara simtgadei, kurā autentiskas kultūras mantojuma liecības veido savu īpašu stāstu par pagrieziena punktu pasaules vēsturē. Ekspozīcija atspoguļo 20. gadsimta sākumā un Pirmā pasaules kara laikā valdošās avangarda idejas vizuālajā mākslā. Muzikāla performance projekta noslēgumā iezīmēs izstādes kulmināciju, augstā emocionālā pakāpē paceļot tās tematiku un paustos problēmjautājumus, sapludinot mākslas un vēstures kontekstu ar skaņdarba ideju, vēstījumu un tapšanas laiku.
Ievērojamā Austrijas komponista, gleznotāja un literāta, Jaunās Vīnes skolas pamatlicēja, viena no izcilākajiem 20. gadsimta mūzikas reformatoriem un pedagogiem Arnolda Šēnberga (Arnold Franz Walter Schönberg, 1874–1951) meistardarbs «Mēness Pjero» (jeb «Trīsreiz septiņi dzejoļi no Albēra Žiro «Pierrot lunaire»», op. 21; 1912) tapis Pirmā pasaules kara priekšnojautās un tiek atzīts par vienu no ekspresionisma virziena pirmajiem paraugiem mūzikā. Pēc žanra tā ir melodrāma dziedātājai un pieciem mūziķiem, kas pārmaiņus spēlē septiņus instrumentus – flautu, klavieres, vijoli, čellu, altvijoli, klarneti un basklarneti. Darbā skan beļģu simbolista Albēra Žiro (Albert Giraud, 1860–1929) teksts Otto Erika Hartlēbena (Otto Erich Hartleben, 1864–1905) brīvā vācu valodas tulkojumā.
Dziesmu cikla galvenais tēls Pjero, kurš atrodas uz prāta un ārprāta robežas, ir tipisks delartiskās komēdijas (commedia dell’arte) personāžs un atspoguļo laikmeta garu, izmaiņas sabiedrības noskaņojumā, kur 19. gadsimta nogales optimisma vietā nāk dziļa skepse un neticība cilvēces progresam. Stāsta pamatnoskaņa ir metafizisks nemiers, ilgas pēc zudušiem ideāliem, kas slēptas zem ironijas maskas. Pjero māc iedomas, vīzijas, izbailes, vokālajā partijā izmantoti gan čuksti, gan kliedzieni, ritmiski precīzi, bet augstuma ziņā aptuveni sekojot dziedrunas (Sprechsgesang) apzīmējumiem. Mūzika ir aforistiska, grafiski skaidra, lineāra, katra partija ir diferencēta, tembrāli niansēta un daudzveidīga, daudzas daļas nenoslēdzas, bet itin kā «izgaist» klusumā.
Arnolda Šēnberga «Mēness Pjero» ir reti iestudēts skaņdarbs gan Latvijas, gan pasaules mūzikas vidē. Līdz ar to melodrāmas atskaņojums LNMM izstāžu zālē Arsenāls – tā ir vienreizēja iespēja pieredzēt šo meistardarbu Latvijā starptautiskas radošās komandas izpildījumā, kuru veidos Baiba Bartkeviča (soprāns), Herta Hansena (klavieres), Raimonds Melderis (vijole, alts), Ivars Bezprozvanovs (čells), Ints Dālderis (klarnete), Anete Toča (flauta). Režisors – Jans Ritsema (Jan Ritsema, Nīderlande).
Koncerta ieejas biļetes pieejamas iepriekšpārdošanā no 8. aprīļa LNMM izstāžu zāles Arsenāls kasē. Biļešu cena: EUR 2,85 / LVL 2,00.
Koncertā vietu skaits ir ierobežots (100 sēdvietas).
Dalībnieki
Melodrāmas galvenās lomas izpildītāja māksliniece Baiba Bartkeviča (Francija, Beļģija) dzimusi Latvijā, beigusi Latvijas Mūzikas akadēmiju diriģēšanas specialitātē, bet klasisko vokālo mākslu mācījusies Hāgas Karaliskajā konservatorijā pie profesoriem Ritas Dams (Rita Dams), Marijas Akdas-Māsas (Maria Acda-Maas) un Diānas Forlāno (Diane Forlano), kā arī Londonā pie Noeles Bārkeres (Noelle Barker). Absolvējusi Hāgas Karaliskās konservatorijas Senās mūzikas nodaļas maģistrantūras specializācijas programmu senās mūzikas autentiskā atskaņošanā pie izcilajiem senās mūzikas interpretiem Žilas Feldmanes (Jill Feldman) un Mihaela Šansa (Michael Chance). Šobrīd Baiba zināšanas papildina maģistrantūras programmā Hāgas Karaliskajā konservatorijā mūsdienu mūzikas multidisciplināru izrāžu iestudēšanā. Kopš 1997. gada viņa dzīvo Rietumeiropā, dzied solo un ansambļos starptautiski atzītu diriģentu vadībā. Solistes repertuārs sniedzas no itāļu agrīnā baroka kantātēm, augstā baroka operām, Vīnes klasicisma un vācu romantisma kamermūzikas līdz laikmetīgās, eksperimentālās mūzikas izrādēm. Beļģijā Baiba Bartkeviča strādā dažādās mūzikas teātra trupās (LOD, Transparant), Flāmu operā un rada pati savus neatkarīgus starpdisciplinārus mūzikas teātra projektus.
Radošo komandu papildinās Nīderlandes režisors un dramaturgs Jans Ritsema (Jan Ritsema), kurš veidos pasākuma režiju. Mākslinieks iestudējis izrādes dažādos Beļģijas un Nīderlandes teātros, un pēdējos 20 gadus režisora darbība ir saistīta ar Kaaitheater Briselē. Iestudēto izrāžu repertuārs sniedzas no Viljama Šekspīra (William Shakespeare), Bernāra-Marī Koltesa (Bernard-Marie Koltès) līdz Haineram Milleram (Heiner Müller). Režisors strādā ciešā sadarbībā ar mūsdienu baleta dejotājiem, rada deju izrādes, kur pats arī dejo solo, sadarbojoties ar tādiem horeogrāfiem kā Megu Stjuarti (Meg Stuart) darbā «Crash Landings». Strādājis ar Borisu Šarmacu (Borisu Charmatz) viņa «Entraînements» projektā Parīzē. Duetā ar Džonatanu Barovsu (Jonathan Burrows) ar milzīgiem panākumiem iestudē un dejo uzvedumā «Weak Dance Strong Questions», ar kuru dodas tūrē pa Eiropas nozīmīgākajiem teātriem.
