Par Santjago ceļu biju dzirdējusi vairākkārt un, tiklīdz radās iespēja, devos tajā arī pati. «Santjago» ir tiešs atvasinājums no spāņu valodas. No franču valodas tulkojot latviski, šis būtu Svētā Jēkaba Kompostellas ceļš.
Pa Santjago ceļu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ceļa rašanās
Tiek uzskatīts, ka Jēkabs ir viens no 12 Kristus mācekļiem. Svētais Jēkabs, saukts par vecāko, Bībelē pieminēts kā apustuļa Jāņa brālis. Leģenda vēsta, ka Jēkabs devies uz Galileju liecināt par Kristus nāvi. Tomēr šī misija nav devusi cerētos panākumus, un viņš atgriezies Jeruzalemē, kur miris mocekļa nāvē. Sekojot eņģeļu norādēm, Jēkaba mācekļi viņa ķermeni pārnesuši līdz pavisam novārtā pamestai vietai, kuru norādījusi zvaigzne. 19. gadsimtā kāds vientuļnieks, vārdā Pelaijo, redzējis sapni, ka te, sekojot spožai zvaigznei, apglabāts kāds svētais. Šī ziņa nonākusi līdz bīskapam Teodemīram, kurš apstiprinājis – tās ir Jēkaba mirstīgās atliekas. Vieta ieguvusi nosaukumu Campus Stellae (spāņu val. «zvaigznes lauks»). Šī varētu būt viena no hipotēzēm, kā radies Santjago ceļa nosaukums.
Interesanti, ka daudzi šim ceļam patiešām piedēvē reliģisku izcelsmi, taču patiesībā ceļinieku mērķi ir ļoti dažādi: svētceļojums, tūrisma pārgājiens (kājām, ar divriteņiem, zirgiem, ēzeļiem grupā vai individuāli), iespēja būt tuvāk dabai vai vienkārši iepazīt jaunas vietas.
Es devos ceļā pēc kāda man tuva drauga uzaicinājuma. Mans mērķis bija gūt garīgo piepildījumu un atjaunot spēkus savā ķermenī. Lai kāds arī būtu bijis mērķis, ieguvums bija daudz lielāks.
No Nasbinalas līdz Konkei
No Lionas līdz Nasbinalai braucām ar mašīnu, un tur tā pa īstam sākās mūsu ceļojums. Pārbaudījuši līdzpaņemto mantu nepieciešamību un personu dokumentus, devāmies meklēt Santjago ceļa norādes mūsu iecerētajā virzienā. Mūsu izvēlētais ceļa posms esot viens no visapmeklētākajiem Francijas daļā.
Katru dienu bija sajūta, kā nonākot kādā citā pasaules malā. Pirmās dienas maršruts veda cauri pļavām un savvaļas laukiem. Tajos ganījās milzīgas (salīdzinot ar Latvijas brūnajām), baltas Aubrac šķirnes govis, kuras vietējie audzē gaļai. Tad sekoja diezgan grūts ceļa posms klinšainos pakalnos. Šeit ceļiniekiem raksturīgais ekipējums ir ne tikai mugursomas, bet arī koka nūjas, kas kalpo atbalstam, gan kāpjot kalnā, gan rāpjoties lejā pa stāvajām nogāzēm.
Trešajā dienā vislielākais pārsteigums sagaidīja vēsturiskajā Estaing pilsētiņā. Arī Konkes pilsēta mūsu ceļojuma galapunktā bija pasaku grāmatas cienīga. Konke nav sena centra, visa pilsēta vienkārši ir vēstures elpas apdvesta. Mazas, šauras ieliņas, neskaitāmi pakāpieni un pilsētas centra ielejā baznīca ar klostera ēku līdzās.
Santjago ceļa maršruti ir precīzi izstrādāti (tos var atrast internetā, grāmatās, bukletos, kā arī tūrisma un informācijas birojos). Tie iezīmēti ar karodziņiem un bultām, kuras jāmeklē ceļu krustojumos vai pagriezienos. Katru dienu veicamais ceļa posms ir atkarīgs no paša ceļotāja. Parasti tiek plānots ne vairāk kā 20 – 30 kilometrus garš ceļa gabals atkarībā no posma grūtības pakāpes un ceļinieka fiziskās sagatavotības. Jāņem vērā, ka soli gausina arī plecos uzkrauto mantu smagums un naktsmāju meklēšana.
Viesmīlīgās naktsmājas
Ceļinieku naktsmājas (gite – franču val. ir vairākas nozīmes: patvērums, mājoklis, naktsmājas) ir svarīga šā ceļojuma daļa. Apmešanās vietu var rezervēt jau iepriekš, pasūtot pat siltas vakariņas un agri pasniegtas brokastis. Katrā ceļinieku mājā vakariņu laiks ir noteikts, un to jācenšas ievērot (gadās sastapt arī nomaldījušos ceļiniekus). Nama saimnieki parasti ēd kopā ar ceļiniekiem, izprašņājot viņus par gūtajiem iespaidiem. Nekad nevar zināt, ar ko kopā būs jāmitinās vienā telpā, kādā valodā jārunā un kurp tālāk vedīs norādītais ceļš. Tieši tas šo ceļojumu padara neparastu un pārsteigumiem bagātu.
Naktsmājas var meklēt arī brīdī, kad ceļinieka spēki ir izsīkuši, sāk mākt izsalkums un jāmēģina paļāvībā atrast viesmīlīgus saimniekus. Interesanti, ka vietējie iedzīvotāji pazīst ceļiniekus jau pa gabalu un naktsmāju piedāvāšana izveidojusies par diezgan ienesīgu biznesa nozari. Lai nu kā, dienas vakarpuse pārvēršas par brīnišķīgu iepazīšanos un dalīšanos ar stāstiem un piedzīvojumiem pie kopējā vakariņu galda. Patīkami, ka Baltijas valstis man satiktajiem ceļiniekiem vairs nebija svešas.
No rīta, dodoties tālāk, katrā naktsmājas vietā var saņemt zīmogu ar vietas nosaukumu un nelielu gliemežvāku, kas kļuvis par Santjago ceļinieku simbolu. Zīmogi kalpo arī kā pierādījums, ka esi veicis tieši šo ceļa posmu.
Lielākajās pilsētās tūrisma sezonā ceļiniekiem tiek piedāvātas dažādas aktivitātes un vakara izklaides – teātra izrādes, vēsturiski uzvedumi un akrobātiski priekšnesumi. Franču kultūrai neiztrūkstošas ir raksturīgās virtuves tradīcijas. Vasarā tiek organizēti vakara tirdziņi ar dažādiem sieriem, desām, dzērieniem un katrā reģionā īpaši iecienītiem gardumiem. Mēs ceļojumā devāmies augusta beigās, kas, manuprāt, nemaz nav sliktākais variants. Iešanai laiks nav pārāk karsts un daudz vieglāk atrast arī naktsmājas.
Tik dažādie ceļinieki
Francijas daļā Santjago ceļam ir precīzi izstrādāti vairāki maršruti, kas no dažādām vietām ved līdz valsts robežai un turpinās Spānijā līdz Santjago de Kompostellai. Ceļa garums ir apmēram 700 – 900 kilometru Francijas daļā un vēl tikpat Spānijā. Kāds sastaptais gan mums zināja stāstīt, ka īstie Santjago ceļinieki savu ceļojumu sākot no pašu mājām. Un ar to vēl ceļš nebeidzoties – arī atpakaļ jānokļūst kājām. Man šķiet, liela nozīme ir ceļojuma laikā satiktajiem cilvēkiem un dzirdētajiem stāstiem. Piemēram, kāda ģimene kopā ceļoja jau septīto gadu pēc kārtas. Bērni turoties drosmīgāk par pašiem vecākiem.
Katru gadu tiekot ieplānotas vismaz septiņas dienas pārgājienam nākamajā ceļa posmā, arvien vairāk tuvojoties galamērķim Spānijā. Šie ceļojumi kļuvuši par lielisku iespēju veselīgi un atraktīvi pavadīt brīvdienas visiem kopā. Šī ģimene ieplānojusi noiet pilnībā visu ceļu.
Cits ceļinieks, kuram piederot viesu māja, ceļā pavadot jau otro mēnesi, zaudējis desmit kilogramus liekā svara un «saujiņu lepnuma». Kāpēc lepnuma? Jo, tikai esot ceļā, saproti, cik maz mantu cilvēkam nepieciešams un cik liela nozīme ir savstarpējām attiecībām, lai rastu iekšējo saskaņu.
Arī vietējie laucinieki nepalaiž garām iespēju palepoties ar dārzā ievākto ražu, kādu meistarīgu rokdarbu vai vienkārši izrādīt interesi par garāmgājējiem.
Ceļā satikām vāciešus, šveiciešus, ceļiniekus no Beļģijas un citām valstīm. Reizēm kāds ceļinieks nāca pretim, jo dažādie ceļa posmi dažkārt savstarpēji krustojas. Francijā Santjago ceļu ļoti iecienījušas jauno skautu grupas, kuras pavada kāds pieredzējis ceļinieks, stāstot par vēsturiskajām vietām.
Ieraugot mūsu lielās ceļasomas, ceļinieki neskopojas ar padomu sniegšanu. Ar katru gadu līdzpaņemto mantu daudzums sarūkot. Galvenais esot labi apavi, kas nostiprina potītes un neļauj savainot ceļgalus, kā arī guļammaiss.
Parasti ceļinieki savu dienu ieplāno diezgan precīzi. Ceļas ar saules gaismu, lai gājiena lielākā daļa nebūtu veicama dienas vidū karstajā saulē. Pēc pusdienām seko «la sieste» (franču val. – pēcpusdienas atpūta), un tad vēl jānoiet atlikušais mazākais ceļa gabals. Vakarā tiek dziedētas tulznas uz nobrāztajām pēdām, gatavotas vakariņas vai uzklausīts kāda satiktā ceļotāja stāsts.
Gatavojoties pārgājienam, katram ir savi «knifiņi». Piemēram, pusdienas vislabāk nest līdzi jau pagatavotas – kādu sviestmaizi, sausos augļus, tumšo šokolādi enerģijai vai konservus. Tā ir gan ērtāk, gan lētāk. Mobilos telefonus un austiņas lielākā daļa tomēr izvēlas atstāt mājās, izbaudot klusumu, dabas smaržu un putnu dziesmas. Par drošību un labsajūtu jāparūpējas iepriekš, līdzi paņemot karti, ūdens pudeli, plāksterus, svarīgākās laicīgās lietas un labu noskaņojumu.
Vienīgā vilšanās mani sagaidīja ceļojuma beigās, jo bija jāatgriežas «PASAULĒ». Esmu nopietni ieplānojusi turpināt Santjago ceļu un nākamreiz noteikti tam veltīšu vairāk laika.
Ceļojuma maršruts
- diena Nasbinala – San Šelī Dobraka – 17 km
- diena San Šelī Dobraka – Espaliona – 22 km
- diena Espaliona – Estaing (ļoti skaista pilsēta) – Golinhaka – 27 km
- diena Golinaka – Konke (galamērķis) – 21 km
- diena ar autostopiem atpakaļ uz Nasbinalu.