Jautājums:
Palīdziet! Es viņas acīs esmu pēdējais <i>lūzeris</i> (137)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sveicināti!
Vai Jūs varētu ieteikt, pie kāda speciālista doties vai arī varat pāradresēt manu bēdu stāstu konkrētam speciālistam. Stāts ir sekojošs. Mēs ar sievu rejamies kā tādi suņi. Nav dienas, kad nebūtu strīdi un bļaušanas vienam uz otru un pats trakākais, ka to visu redz un dzird 3 gadus jauns puika, mūsu dēls. Strīdamies praktiski par visu, jo sieva uzskata, ka es neko ne no kā nesaprotu, neko nemāku (kaut arī esmu vienīgais naudas pelnītājs, mājas kopējs, mājas darbu darītājs, šoferis u.t.t. vienīgi neesmu pavārs, kaut gan citreiz arī tas jādara, un bērna pieskatītājs), ka visi citi ir labāki, visiem viss ir labāks nu, vienu vārdu sakot, es esmu visu nelaimju cēlonis. Ja ne es, tad mani vecāki, kaut gan dzīvojam no vecākiem atsevišķi. Un tā katru dienu. Nu vienu vārdu sakot, es viņas acīs esmu pēdējais lūzeris. Jūs jautāsiet, ko es tādu precēju vai akls biju? Bet viss līdz bērna piedzimšanai, un tie bija 7 gadi, bija labi. Nu bija šad tad šādi tādi konfliktiņi, kā jau visiem, bet viss normas robežās. Tomēr pēc dēla piedzimšanas viss krasi mainījās. Pirmais pazuda sekss, jo viņai jau trešo gadu vienkārši negribas, ja tomēr pierunāju uz seksu, tad ir tāda attieksme - nu tev vajag, tad dari ar man vienalga, kaut gan pirms tam seksā mums nebija problēmu. Un tad sākās pārmetumi, ka maz pelnu, slimīga greizsirdība, kā arī visi pārējie augšminētie pārmetumi. Kad iesaku aiziet pie kāda speciālista, atbilde ir viena - tev vajag tu ej, man viss ir kārtībā. Tā kā esmu ļoti pacietīgs cilvēks cerēju, ka var būt ar laiku viss daudz maz atgriezīsies vecajās sliedēs, bet nu arī mana pacietība ir galā, jo arvien biežāk domāju visam mest mieru un iet savu ceļu, kamēr nervi galīgi nav sabeigti, bet puikas žēl... Tādēļ varbūt varat ieteikt speciālistu pie kura vajadzētu griezties, lai mēģinātu situāciju kaut kā griezt uz labu. Vismaz pamēģināt, jo iepriekš viss bija labi gan gultā, gan sadzīvē. Jau iepriekš paldies.
Atbild: Rita Garnaka, mākslas terapeite
Labdien!
Jūsu situācija ir sarežģīta ar to, ka otra puse atsakās atzīt konfliktsituāciju un neizrāda vēlmi risināt savstarpējās nesaskaņas. Tanī pat laikā, bieži vien vērtīgs ir arī tikai viena cilvēka darbs ar sevi, jo, mainoties uzvedības modelim, reakcijai noteiktās situācijās, mainās arī komunikācijas forma ar līdzcilvēkiem, kas turpina dzīvot sev ierastajā ritmā un veidā. Kad vairs vecais scenārijs nestrādā, arī otram cilvēkam ar laiku nākas pieņemt lēmumu par savas uzvedības maiņu. Arī bērnam ir vērtīgi redzēt, ka ir iespējams dažādi reaģēt uz līdzīgām situācijām, tādējādi paplašinot viņa spēju pielāgoties un adekvāti reaģēt stresa un sakāpinātu emociju situācijās gan ģimenē, gan ārpus tās. Mans ieteikums būtu Jums atnākt uz konsultāciju vai nu pie manis vai pie kāda no maniem kolēģiem/-ēm, lai vienotos par sadarbības iespējām, gūstot ieskatu jaunu konfliktu risināšanas veidu apguvē, uzvedības modeļa maiņā, kā arī sakārotu sevi, rodot lielāku iekšējo stabilitāti un līdzsvaru.