Rīgas apgabaltiesa šodien atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru trīs reizes iepriekš sodītajam Harijam Fučedži piespriests deviņu gadu cietumsods par diriģenta Māra Sirmā un kādas jaunietes aplaupīšanu, aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.
Notikumi aizsākās 2009.gada 1.martā, kad kāda persona klauvēja pie diriģenta Sirmā dzīvokļa durvīm Bruņinieku ielā. Kad diriģents tās atvēra, viņš saņēma sitienu pa galvu. No viņa dzīvokļa tika aiznests portatīvais dators un nauda, bet pats cietušais pēc tam ar galvas un sejas traumu tika nogādāts slimnīcā.
Vēlāk policija aizdomās par šo noziegumu, kā arī par kādas jaunietes aplaupīšanu aizturēja 1982.gadā dzimušo Fučedži. 2009.gada marta vidū viņam kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, kurā Fučedži atrodas joprojām.
Fučedži tika uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma 176.panta 3.daļas - par svešas kustamas mantas nolaupīšanu, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ja šī laupīšana izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi persona, kas jau agrāk izdarījusi laupīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
Pirmās instances tiesa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa - Fučedži 2010.gadā atzina par vainīgu un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem, mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz diviem gadiem.
Pats Fučedži savu vainu viņam inkriminētajos noziegumos Latgales priekšpilsētas tiesā atzina daļēji. Ko Fučedži atzina un ko nē, tiesā aģentūrai LETA neizdevās uzzināt, jo lieta tika izskatīta slēgtās sēdēs. Tas darīts, jo cietušais Sirmais ir sabiedrībā pazīstama persona, par kuru pastiprināti interesējas masu mediji, un diriģents nav vēlējies, lai fakti par vardarbību pret viņu tiktu publiskoti.
Spriedumu Rīgas apgabaltiesā pārsūdzēja apsūdzētais.
Rīgas apgabaltiesa šodien atstāja negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu. Ar apgabaltiesas nolēmuma motīviem būs iespējams iepazīties no 2.marta, kad būs pieejams tā pilnais teksts. Šo lēmumu 10 dienu laikā no 2.marta vēl varēs apstrīdēt Augstākās tiesas Senātā, informēja Bērziņš.
Prokurore Ineta Zaļā-Zaļoksne, kas uzturēja apsūdzību šajā krimināllietā, ir apmierināta ar šodien pieņemto notiesājošo spriedumu, aģentūrai LETA sacīja prokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne.
Rīgas apgabaltiesa krimināllietu, kurā apsūdzēts Fučedži, apelācijas kārtībā skatīja jau atkārtoti. Arī iepriekš - 2010.gada 12.augustā - apgabaltiesa atstāja negrozītu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumu, taču tā paša gada 24.novembrī Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments šo apgabaltiesas lēmumu atcēla un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai.
Senāts atzina, ka Rīgas apgabaltiesa pirmo reizi skatot lietu apelācijas kārtībā, noraidījusi apsūdzētā pieteikto lūgumu par cietušā Sirmā nopratināšanu tiesas sēdē un norādījusi, ka «arguments apelācijas sūdzībā par cietušā M.Sirmā nenopratināšanu tiesā ir nepamatots, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 97.panta 4.daļu cietušais fiziska persona savas tiesības var īstenot pats vai ar pārstāvja starpniecību».
Cietušā liecības tiesa pārbaudīja, tās nolasot, jo pats Sirmais nav vēlējies ierasties tiesas sēdē. Cietušā pārstāvis paskaidrojis, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 103.pantu cietušajam nav pienākums ierasties tiesā, jo viņš savas tiesības var realizēt ar pārstāvja palīdzību.
Tomēr Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, noraidot apsūdzētā lūgumu par cietušā nopratināšanu tiesas sēdē, ir pārkāpusi apsūdzētā tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesai, izskatot krimināllietas, jānodrošina pusēm vienlīdzīgas iespējas lietas izskatīšanas laikā un cietušo nevar aizstāt viņa pārstāvis, ja cietušā klātbūtne ir obligāti nepieciešama krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā un ja uz to pastāv apsūdzētais.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā «Pacula pret Latviju» ir norādījusi, ka, lai ievērotu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, personas, kuras liecības ir izšķirošas apsūdzētā notiesāšanai, nopratināšana tiesas sēdē ir principiāli nepieciešama, konstatēja Senāts.
