Valdības komiteja šodien vienojās novirzīt pilnveidošanai Iekšlietu ministrijas (IeM) pārraudzībā izstrādāto informatīvo ziņojumu par fotoradaru ieviešanu uz Latvijas ceļiem.
Par fotoradaru ieviešanu ministriem vēl daudz jautājumu (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru kabineta komiteja atzina, ka ziņojums ir jāpapildina, tajā nepieciešams precizēt izmaksas, kā arī veikt dažādu tehnoloģiju salīdzinājumu. Pēc tam, kad ziņojums tiks pilnveidots, tas būs jānodod izskatīšanai valdības sēdē.
Skatot šo jautājumu, premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) vēlējās zināt, cik ir izmaksājuši līdzīgi radari citās valstīs un cik tie izmaksās salīdzinājumā ar tiem, ko savulaik piedāvāja uzņēmums «Vitronic», un kādu tehnoloģiju radarus par šādu summu plānots iegādāties.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Imants Paeglītis informēja, ka aptuvenā summa - 30 000 latu - ir iegūta, aptaujājot lielākos radaru ražotājus un piegādātājus. Šī summa gan ir tikai aptuvena - precīza būs zināma, ja tiks organizēts iepirkuma konkurss. Viņš arī skaidroja, ka jaunie fotoradari tiks izvietoti 4-5 metru augstumā no zemes, tādējādi pasargājot tos no vandaļiem. Ņemot vērā, ka tehnoloģijas būs modernas, tiem arī nebūšot nepieciešama īpaša apkalpošana.
Atbildot uz premjera jautājumu par tehnoloģijām, viņš stāstīja, ka ir divu veidu radari - tādi, kuri darbojas ar lāzertehnoloģijām, un tādi, kas darbojas ar doplertehnoloģijām. Latvijai plānots iegādāties doplertehnoloģiju radarus. Tas gan premjerā raisīja neizpratni, ka tiek piedāvāts iegādāties vecākas paaudzes fotoradarus par tādu pašu naudu, kā var iegādāties jaunāko tehnoloģiju radarus. Paeglītis gan norādīja, ka tie nebūs vecākās paaudzes radari, jo abas šīs tehnoloģijas attīstās vienlaicīgi.
«Ja kaut kādu iemeslu dēļ esat izšķīrušies par doplertehnoloģiju, tam vajadzētu atsevišķu pamatojumu un salīdzinājumu ar lāzertehnoloģijām,» teica valdības vadītājs. Viņš uzdeva līdz valdības sēdei iekļaut papildu informāciju ar salīdzinājumiem un pamatojumu.
Uz šodienu sagatavotais Ministru kabineta komitejas sēdes protokollēmuma projekts paredzēja atbalstīt fotoradaru ieviešanas risinājuma variantu, nosakot, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir atbildīga par fotoradaru iegādes un darbības nodrošināšanu, pakāpeniski no 2013. līdz 2017.gadam ik gadu iegādājoties un uzstādot 20 fotoradarus.
Bija paredzēts, ka Satiksmes ministrija kopīgi ar IeM līdz 1.augustam sagatavos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, nosakot CSDD kompetenci veikt pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Satiksmes ministrijai līdz 1.augustam būs jāsagatavo arī valdības rīkojuma projekts, paredzot atbilstošas CSDD peļņas daļas novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai.
Saskaņā ar ziņojumu Finanšu ministrijai (FM) jāparedz valsts pamatbudžetā iemaksājamo ieņēmumu no fotoradaru naudas sodiem prognoze. No ziņojuma izriet, ka 2014.gadā valsts plāno iekasēt 810 000 latu, 2015.gadā - 3 834 000 latu, 2016.gadā - 7 236 000 latu, 2017.gadā - 9 396 000 latu, bet 2018.gadā - 11 124 000 latu par fotoradaru fiksētiem pārkāpumiem.
FM arī IeM budžetā būtu jāparedz papildu resursi izdevumu segšanai. 2014.gadā tie būtu 442 945 lati, tajā skaitā 136 385 lati - Valsts policijas izdevumu segšanai un 306 560 lati - samaksas veikšanai CSDD par pakalpojumu sniegšanu. Laika gaitā summa augtu, un 2018.gadā šim mērķim abām iestādēm būs nepieciešami 2 549 798 lati.
Valsts līdz 2017.gadam katru gadu stacionāro fotoradaru iegādei un uzstādīšanai plāno tērēt 700 000 latu jeb kopumā 3,5 miljonus latu. No 2013. līdz 2017.gadam ik gadu no investīcijām paredzētajiem līdzekļiem ir paredzēts iegādāties 20 fotoradarus. Viena fotoradara iegādei valsts atvēlētu 30 000 latu, bet uzstādīšanai - 5000 latu.
Iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar ziņojumu pārvietojamos fotoradarus nav paredzēts iegādāties, jo Valsts policijai ir iepriekš piešķirta nauda radaru uzstādīšanai policijas automašīnās.
Nodrošinājuma valsts aģentūra nesen izsludināja iepirkuma konkursu par policijas transportlīdzekļu aprīkošanu ar foto un video ātruma mērierīcēm un Valsts policijas transportlīdzekļos uzstādītā speciālā aprīkojuma renovāciju. Konkursā pieteicās divi uzņēmumi. Konkursā uzvarēja AS «Inkomerc Holding» un kopējā līgumcena ir 428 458 lati.
Pērn valdība nolēma atbalstīt Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto priekšlikumu neatpirkt fotoradarus no Vācijas ražotāja «Vitronic GmbH». «V-Traffic» (iepriekš «Vitronic Baltica un partneri») fotoradari uz Latvijas ceļiem pārkāpumus nefiksē no pagājušā gada 16.decembra. Vienlaikus valdība atļāva IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un VP veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un videoieraksta sistēmu.
Ministru kabinets pēc uzņēmuma «V-Traffic» (iepriekš «Vitronic Baltica un partneri») īstenotā fotoradaru projekta izgāšanās uzdeva Iekšlietu ministrijai kopīgi ar Satiksmes ministriju izvērtēt iespējamos stacionāro fotoradaru ieviešanas risinājumus.