Par godu izcilā tenora jubilejai izdota dziesmu izlase «Jānis Zābers. Kamermūzika»

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

2010. gada 11. augustā izcilajam latviešu tenoram Jānim Zāberam svinēsim
76. dzimšanas dienu un, pateicoties finansiālajam atbalstam, izdevniecībai «Upe tuviem un tāliem» ir iespēja turpināt dziedoņa labāko ieskaņojumu izdošanu. Pirms gada tika izdotas labākās Jāņa Zābera izpildītās operu ārijas, šogad kārta kamermūzikas izlasei «Jānis Zābers. Kamermūzika».
 
Izdevumā  iekļauti 2 CD, no kuriem pirmajā dzirdamas latviešu komponistu kamermūzikas pērles:

  • Alfrēds Kalniņš (Brīnos es, Taurenītei, Tev smejas acis uc);
  • Jānis Mediņš (Glāsts, Maigums un grēks uc);
  • Emīls Dārziņš (Aizver actiņas, Mana laime, Teici to stundu);
  • Arvīds Žilinskis (Aktiera mūžs, Komponistam uc); 
  • Elga Īgenberga (Mātei),

bet otrajā – ārzemju kamemūzikas paraugi:

  • Mihails Gļinka (Man prātā senais laimes brīdis);
  • Aleksandrs Aļabjevs (Jūs mīlēju);
  • Sergejs Rahmaņinovs (Es atkal viens uc);
  • Edvards Grīgs (Dzejnieka sirds,  Primula veris,  Gulbis uc);
  • Francis Šūberts (Serenāde uc);
  • Volfgangs Amadejs Mocarts (Šūpuļa dziesma);
  • Johaness Brāmss (Šūpļadziesma);
  • Johans Sebastiāns Bahs & Šarls Guno (Ave Maria).    

Te publicēti darbi, kas ilgus gadus glabājušies Latvijas Radio, firmas Melodija un Kinofotofonoarhīva fondos. Lielākajai daļai no dziesmām bija nepieciešams rūpīgs restaurācijas darbs, ko izcili paveicis skaņu režisors Jāzeps Kulbergs.

«Mūsu izcilo dziedātāju Jāni Zāberu mūzikā ir vadījušas divas mīlestības – opera un solodziesma. Rūdolfa ārija no operas Bohēma un Alfrēda Kalniņa Brīnos es. No malas var likties, ka starpība nav liela, tomēr reti kuram māksliniekam izdevies sasniegt abu žanru virsotnes, kā to izdarījis Zābers. Gan viņa operlomas, gan solokoncerti kļuva par nozīmīgiem notikumiem skaņu mākslas dzīvē. Tiesa, dziedonim īsā darba mūža nedaudzajos gados izdevās izstrādāt tikai dažas pamatīgas un apjomīgas soloprogrammas, lielākoties nācies dziedāt vien dažus skaņdarbus tolaik populāru latviešu komponistu autorkoncertos, kā arī dažnedažādos sarīkojumos pēc operteātra nosūtījuma, televīzijas raidījumos, šefības un valdības koncertos. Tomēr, neskatoties uz panākumiem, kas pieddzīvoti uz operteātra skatuves, darbs ar kamermūziku māksliniekam sagādāja lielu un patiesu gandarījumu. Jau kopš zēna gadiem Zāberam vismīļākie komponisti bija Emīls Dārziņš, Pēteris Čaikovskis, un šiem klasiķiem vēlāk pievienojās arī Arvīds Žilinskis un Elga Īgenberga, kuru vienkāršās un patiesās melodijas Zābera sniegumā ieguva nebijušu dziļumu…» tā CD bukleta ievadā raksta darba producente Daiga Mazvērsīte.     

Zābera pirmos koncertus itin labi atminas viņa toreizējā kolēģe, aktrise Vera Singajevska, «Jānītis tolaik bijis kautrīgs students brūnā uzvalciņā ar paīsām piedurknēm un spīdīgu bikšdibenu. Tad padziedāja, padziedāja un nopirka jaunu uzvalku. Tomēr ne jau apģērbs bija tas svarīgākais. Singajevskai prātā pirmā reize, kad viņa dzirdēja Žilinska Komponistam Jāņa sniegumā: » iepriekš šo dziesmu bieži dziedāja Artūrs Frinbergs. Bet nu Zābers. Nodziedāja tik naivi, tik tīri, tik sirdskaidri, ka turpat aizkulisēs, šo jauneklīgas sirsnības pilno balsi klausoties, es apraudājos. Stāvu un raudu, un vairs nevaru uziet uz skatuves. Pauzi aizpildīja Žilinskis pats ar savām klavierminiatūrām». Kopš tās dienas Singajevska nekad nav uzstājusies kā nākamā aiz Jāņa Zābera. «Viņam vislabāk patika tās melodiskās dziesmas, kādas rakstīja Žilinskis, Īgenberga», secina aktrise.

Nu labākais šī žanra devums no 11. augusta tiks  nodots plašam klausītāju vērtējumam.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu