Ļeņina nāves iemeslus centušies noskaidrot amerikāņu neirologs Harijs Vinters un Krievijas vēsturnieks Ļevs Lurjē. Sava pētījuma rezultātus viņi paziņojuši konferencē, kas veltīta dažādu vēsturisku personību nāves iemesliem, Merilendas universitātē.

Ļeņins mira 1924.gada 21.janvārī 53 gadu vecumā. Oficiālā versija liecina, ka viņš sirga ar izkaisīto aterosklerozi.

Lurjē secinājis, ka  Ļeņina veselība 1921.gadā pasliktinājusies pakāpeniski. Viņš pārcieta insultu, kā rezultātā tika paralizēta ķermeņa labā puse, tomēr Ļēņinam izdevās atlabt.

Vinters, savukārt, atzīmē, ka dažas stundas pirms nāves Ļeņins bijis aktīvs un runīgs, taču pirms nāves cietis no konvulsijām, kas nav raksturīgi insultam.

Vinterss noskaidrojis, ka Ļeņina mirstīgajām atliekām netika veikta toksikoloģiskā ekspertīze. Pētījuma autori  izdarījuši secinājumi, ka Ļeņins varētu būt noindēts.

Iepriekš zinātnieki tika izvirzījuši versiju, ka Ļeņins miris no sifilisa.