Parādnieks: Lai Latvijā neatkārtotos Ukrainas scenārijs, jāvērtē Krievijas investoru klātbūtne (72)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Latvijai ir jānosaka stingrāki kritēriji ārvalstu, it sevišķi Krievijas, investīciju ienākšanai valsts ekonomikā, jo aiz ekonomiskiem lozungiem, slēpjas draudi valsts drošībai, uzskata «Nacionālās apvienības» Saeimas deputāts Imants Parādnieks.

Saeimas Ārpolitikas debatēs 23.janvārī, diskutējot par valsts ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu, Parādnieks norādīja, ka investīciju piesaistei jābūt līdzsvarā ar valsts drošību un iedzīvotāju interesēm, kamēr valsts atbildīgo institūciju rīcība ir klaji tuvredzīga.

Atsaucoties uz ASV analītiķi, profesoru Poulu Gloubu, Parādnieks norādīja, ka Kremļa politikas ietekmes instrumenti ir ekonomiskas aktivitātes, labvēlīgu situāciju veidojot ar ciešu sadarbību starp prokrieviskajām politiskajām un biznesa aprindām, ko koordinē «neformāli darbinieki» ar birojiem Rīgā un Maskavā.

Kaut arī brīdinājumi par Krievijas «maigās varas» ietekmes izpausmēm un iespējamām sekām izteikti nepārtraukti visaugstākajā līmenī, ārlietu un drošības struktūru nereaģēšana noved pie likumsakarīgiem rezultātiem kā mēs to pašlaik varam vērot arī Ukrainā.

Kā uzskatāms piemērs šādām pseidoinvestīcijām ir situācija ar LAS «Latvijas Krājbanka». Krievijas investoru Vladimiru Antonovu, kuru drošības apsvērumu dēļ atraidīja vairākas Eiropas valstis, ar atplestām rokām sagaidīja Latvijā, kas vēlāk atnesa miljoniem latu zaudējumus banku sistēmai, valstij un noguldītājiem.

Pēc Parādnieka domām līdzīga draudīga situācija ir arī ap Krievijas oligarhu, «Uralhim» īpašnieku, miljardieri Dmitriju Mazepinu, kurš noteiktās aprindās pazīstams kā Putina ietekmes aģents. Mazepins, izveidojot «Riga Fertilizer Terminal» dažu kilometru attālumā no Rīgas centra, uzslējis milzīgu amonija salpetra noliktavu, kur uzglabā un pārvadā sprādzienbīstamas ķimikālijas.

«Kāpēc Ārlietu ministrija, tāpat kā Antonova gadījumā, turpina neievērot, ka arī Mazepina kungam drošības apsvērumu dēļ sadarbība iepriekš ir atteikta vairākās Eiropas valstīs? Kāpēc Mazepinam vēl joprojām ir iebraukšanas atļauja un visas sviras ar finansiāliem līdzekļiem ietekmēt politiskos procesus Latvijā, apdraudot valsts un pilsoņu drošību? Kā tas var būt, ka šādi šaubīgi Krievijas investori joprojām turpina mierīgi ielaist savus taustekļus Latvijas ekonomikā un arī politikā,» jautāja Parādnieks debatēs klātesošajam Ārlietu ministram.

Pēc deputāta domām Putina valdība vienmēr ir paudusi, ka ekonomisko sankciju mērķis ir politiskais spiediens. Krievija savu ietekmi cenšas atjaunot tieši šādā veidā. Pat klaji prokremliskā Ukrainas valdība saskārās ar brutālu ekonomisku spiedienu un šantāžu.

«Ir skaidri jāapzinās - Krievijā pie varas ir personas, kas gan publiski nesit ar tupeli pa tribīni saucot – ja aizskarsiet mūsu intereses, mēs jums parādīsim «Kuzkinu māti», taču pēc būtības rīkojas tieši ar šādu vadmotīvu un uz īstenojamo ārpolitiku skatās caur «beigta ēzeļa ausīm»,» sacīja Parādnieks.

Deputāts, norādot arī uz neierobežoto termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības bīstamību, mudināja Ārlietu ministriju izstrādāt stingrākus kritērijus ārvalstu, it sevišķi Austrumu bloka valstu investīciju ieplūšanai Latvijā, uzsverot: «Ja būtu izlēmīgi sākuši rīkoties jau pirms vairākiem gadiem, iespējams, nebūtu Latvijas Krājbankas bēdīgais krahs un vājprātīgi milzīgas sprādzienbīstamības ķimikāliju noliktava Rīgas pievārtē.»

Noslēgumā nacionālās drošības un sabiedrības interešu aizstāvībai deputāts aicināja ārlietu ministriju sadarbībā ar valsts drošības struktūrām Saeimas drošības komisijā izvērtēt pseidoinvestoru - Kremļa politikas īstenotāju - atbilstību uzstādītajam Latvijas ārpolitikas kursam un uzdevumiem, atbrīvojoties no ļaundabīgiem audzējiem, kamēr to nestās metastāzes nav kļuvušas nāvējošas Latvijas politikai un tautsaimniecībai, kā arī nepieļaut jaunu audzēju izveidošanos.

Komentāri (72)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu