No ārvalstu biznesa investīciju piesaistes programmas sākuma 2010. gada jūnijā līdz šī gada maijam tiešais pienesums Latvijai tikai no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā ar mērķi saņemt termiņuzturēšanās atļauju ir 325 miljoni latu, secināts starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas «Deloitte» veiktajā pētījumā.
Kopējais šo investīciju pienesums tautsaimniecībai, ņemot vērā ar nekustamā īpašuma iegādi un ar investoru uzturēšanos Latvijā saistītos papildu izdevumus, ir 545 miljoni latu.
Savukārt paredzamais kopējais pienesums valsts tautsaimniecībai piecu gadu laikā no programmas uzsākšanas ir 1,24 miljardi latu. Turklāt aprēķinos nav iekļauta investīciju ietekme uz, piemēram, biznesa aktivitāti Latvijā, līdz ar to reālais pienesums varētu būt vēl lielāks.
Pētījums veikts pēc Latvijas Privātbanku asociācijas un tās sadarbības partneru pasūtījuma un tuvākajā laikā ar pētījuma rezultātiem tiks iepazīstināti gan publiskā sektora pārstāvji, gan uzņēmēji, gan mediji, apliecina Latvijas Privātbanku asociācijas prezidents Toms Veidemanis.
Bijušais ārlietu un satiksmes ministrs Alvis Ronis norāda, ka pētījums vieš noteiktu skaidrību par programmas reālo ietekmi Latvijā un sniedz konkrētus faktus, kas ļauj objektīvi izvērtēt šo iniciatīvu.
«Pētījuma rezultāti apliecina, ka no investīciju piesaistes viedokļa programma ir strādājusi izcili, tā ļāvusi Latvijai straujāk atkopties no krīzes, veicinājusi patēriņu un ekonomisko aktivitāti dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī jaunu darbavietu radīšanu,» norāda Ronis.
Pētījumā padziļināti aplūkoti ieguldījumi nekustamajā īpašumā, kas sastāda ap 80% no kopējām tiešajām investīcijām, un aprēķināts gan tūlītējais, gan kopējais ekonomiskais pienesums no viena investora piesaistes. Pētījuma autori secinājuši, ka gada laikā no ieguldījuma nekustamajā īpašumā veikšanas brīža viens investors Latvijā ienes 238 000 latu. To veido gan investīcijas īpašuma iegādē, gan arī papildu investīcijas īpašuma pilnveidošanā, investora dzīvošanas tēriņi Latvijā un nodokļi. No minētās summas valsts budžetā dažādu nodokļu veidā nonāk 65 000 latu, bet kopējais pienesums valsts budžetam kopš programmas uzsākšanas ir 145 miljoni latu - tas pielīdzināms, piemēram, Aizsardzības ministrijas gada budžetam vai Kultūras ministrijas 1,2 gadu budžetam.
Analizējot investoru paradumus, secināts, ka termiņuzturēšanās atļauju ieguvēji neietekmē Latvijas demogrāfisko situāciju, kas galvenokārt izriet no investoru uzturēšanās paradumiem Latvijā. Tāpat pētījumā atzīts, ka programmas ekonomiskā ietekme ir pietiekami daudzpusīga - pēc veiktā ieguldījuma nekustamajā īpašuma investori izvēlas tērēt dažādos patēriņa preču un pakalpojumu sektoros un mājas labiekārtošanā. Daļa no investoriem pēc nekustamā īpašuma iegādes izvēlas investēt arī uzņēmējdarbībā.
Vairāki pētījumā apkopotie ekonomikas un uzņēmējdarbības indeksi norāda uz Latvijas relatīvi vājo konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē, tāpēc pētījuma autori norāda, ka šāda veida programma ir būtisks instruments investīciju piesaistei Latvijā, un uzskata, ka nav pamata programmas pārtraukšanai vai būtiskām nosacījumu izmaiņām.
««Deloitte» pētījums apliecina to, ka var runāt par Latvijas biznesa investīciju programmas pilnveidošanu, bet pārtraukt šo programmu līdz brīdim, kad Latvija būs pilnā mērā atkopusies no krīzes sekām un nostiprinājusi savu starptautisko konkurētspēju ārvalstu tiešo investīciju piesaistē, ir tuvredzīgi. Tas nozīmēs ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos, darbavietu skaita samazinājumu, līdz ar to - arī turpmāku Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās emigrācijas risku,» rezumē Ronis.
