AS «Parex bankas» bijušie lielākie akcionāri un vadītāji Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins, kā arī citi bankas mazākuma akcionāri joprojām ir apņēmības pilni tiesāties par bankas sadalīšanu.
«Parex bankas» bijušie īpašnieki gatavi tiesāties par bankas sadalīšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Būsim spiesti vērsties tiesās - pašlaik notiek darbs pie trīs četru lietu sagatavošanas. Pagaidām plašāku informāciju par gatavojamajām lietām nebūtu korekti sniegt, jo arī pretējā puse plašāku informāciju par savām darbībām nesniedz,» biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja bijušie baņķieri, kuri jau iepriekš brīdināja, ka «Parex bankas» sadalīšanas gadījumā savas intereses ir gatavi aizstāvēt tiesā.
Pret ko prasības tiek gatavotas un kad tās varētu tikt iesniegtas tiesā, viņi atteicās komentēt.
Jūlija sākumā izskanēja informācija, ka bez Kargina un Krasovicka arī citi «Parex bankas» mazākuma akcionāri - amerikāņu «Firebird Funds» un zviedru «East Capital Asset Management Aktiebolag» - gatavo prasību pret valsti saistībā ar bankas sadalīšanu un «Citadele bankas» izveidi, rakstīja laikraksts «Telegraf».
Biznesa portāla «Nozare.lv» rīcībā ir nonākusi visu trīs investīciju fondu «East Capital Asset Management Aktiebolag», «DCF Fund» un «Amber Trust» pieteikums, kas vēl pirms «Parex bankas» akcionāru sapulces 30.jūlijā, tika nosūtīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, Privatizācijas aģentūrai, premjeram Valdim Dombrovskim (JL) un arī «Parex bankai», kurā tiek norādīts uz pretlikumīgām darbībām, organizējot akcionāru sapulci, un iespējamajiem tiesvedības riskiem, veicot bankas reorganizāciju.
Investīciju fondu juridiskais konsultants, advokāts Viktors Tihonovs biznesa portālam «Nozare.lv» apliecināja, ka patlaban tiek skatīti vairāki risinājumi, lai mazākuma akcionāri varētu aizstāvēt savas intereses un tiesības «Parex bankas» restrukturizācijas jautājumā.
Viens no risinājumiem būtu mazākuma akcionāru vēršanās tiesā pret bankas valdi un padomi saskaņā ar Komerclikumā noteikto, ka vadībai ir jānes atbildība par uzņēmuma zaudējumiem. Tihonovs atgādināja, ka šādu pieeju izmantojusi arī pati «Parex banka», ceļot prasību pret Karginu un Krasovicki.
Pēc Tihonova teiktā vēl viena iespēja ir mazākuma akcionāriem celt prasību pret Latvijas valsti par tās apņemšanos dažādos starptautiskajos līgumus garantēt ieguldījumu aizsardzību un neveikt tādas darbības, kas ir pielīdzināmas ārvalstnieku ieguldījumu nacionalizācijai.
Savukārt trešais variants esot vērsties Satversmes tiesā par Kredītiestāžu likumā pērn veikto grozījumiem, ar kuriem tika noteikts, ka bankas padome bez akcionāru piekrišanas var pieņemt lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, neatbilstību Satversmei. Tihonovs apgalvoja, ka Eiropas Komisijas direktīvas aizliedz piešķirt tiesības padomei lemt akcionāru vietā.
««Parex bankas» pamatkapitāla palielināšana notika četras reizes un, ja grozījumi Kredītiestāžu likumā tiktu atzīti par neatbilstošiem Satversmei, tās visas būtu bijušas nelikumīgas,» pauda advokāts, kurš atturējās prognozēt, kad prasības varētu tikt iesniegts, jo vēl esot jāveic apjomīgs darbs.
Par līdzīgu pārkāpumu Eiropas Komisija reiz jau esot sākusi pārbaudes procesu pret Grieķiju, tāpēc arī Latvijai, iespējams, draudot arī sankcijas no Eiropas Komisijas puses. Tihonovs pieļāva, ka tieši tāpēc «Parex bankas» restrukturizācija tika veikta tik ātrā tempā, jo var nesaņemt piekrišanu šim procesam no Eiropas Komisijas.
«Ātri tika veikta sadalīšana, tagad notiks mēģinājums ātri pārdot banku, lai gadījumā, ja Eiropas Komisija sniedz noraidošu lēmumu, banka būtu jau privāta īpašnieka rokās,» pieļāva mazākuma akcionāru juridiskais konsultants.
Savukārt «Parex bankas» un arī «Citadele banka» vadības pārstāvji vēl šonedēļ uzsvēra, ka ar nevienas bankas daļu pārdošanu valsts nesteigsies un tiks gaidīts izdevīgākais piedāvājums, pat ja tas prasīs vairākus gadus.
«Citadeles bankas» vadītājs Juris Jākobsons šonedēļ notikušajā preses konferencē pieļāva, ka būs mēģinājumi tiesāties par veikto reorganizāciju, taču tas, pēc viņa vārdiem, bankas darbību neapdraudot.
Kā ziņots, 30.jūlijā tiesā pret Krasovicki un Karginu ir vērsusies arī pati «Parex banka», prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus, informēja «Parex bankas» Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Indra Zinkeviča.
Cik lielu naudas summu banka vēlas piedzīt, tā neatklāj, bet Krasovickim un Karginam tas nav zināms, jo nekādus dokumentus no tiesas viņi vēl nav saņēmuši.
Vēl piektdienas rītā Rīgas apgabaltiesā nebija ierosināta «Parex bankas» prasības lieta pret Karginu un Krasovicki, lai gan saskaņā ar likumu tiesnesim lēmums par prasības pieņemšanu un lietas ierosināšanu jāpieņem septiņu dienu laikā.
Kā ziņots, 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo «Parex banku» un par diviem latiem no Kargina un Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi.
Finanšu grūtībās nonākušās bankas glābšanai tajā tika noguldīti lieli finanšu resursi, kas joprojām veido ap 640 miljoniem latu, bet kopējais finansējums, kas tika novirzīts bankai, pārsniedz 800 miljonus latu.
Valsts kontrole iepriekš secinājusi, ka no «Parex bankas» pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, nevis Latvijas valsts. Savukārt tā laika premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzsvēris, ka bankas pārņemšana bija vienīgā iespēja, lai neradītu vēl lielākas problēmas visai Latvijas finanšu sistēmai.
Naktī uz 1.augustu noslēdzās «Parex bankas» sadalīšanas posms un darbu sākusi AS «Citadele banka», kurā ir pārnesti visi labie «Parex bankas» finanšu aktīvi.