Par brīnumbērniem, kuri mācības sāk pavisam mazi, pasaulē plašsaziņas līdzekļos runāts visai bieži, taču Latvijā neviens uz šo «goda posteni» tā īsti nav pretendējis.
Pārlēkt klasēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piemēram, nesen Honkongas universitāte saņēmusi pamatīgu kritiku no kāda deviņus gadus veca bērna, kurš uzsāka studijas šajā skolā. Brīnumbērns Marčs Boedihardžo paziņojis, ka studijas viņam paiet garlaikojoties, jo visu viņš zinājis jau iepriekš. Savukārt 11 gadus vecais britu zēns Deivids Hovels paveicis neiespējamo – šaha spēlē ar pasaules čempionu nospēlējis neizšķirti. Līdzīgas ziņas par bērnu sasniegumiem pasauli pāršalc periodiski.
Latvijā gan nekas tik ievērojams līdz šim nav bijis. Vienīgais jaunākais sasniegums ir Kalnciema vidusskolas 11. klases skolniecei Jetei Lagzdiņai – viņa skolu sākusi apmeklēt četros gados, vēl gan neesot skolēnu sarakstā.
Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone sacīja, ka oficiāli skolēnus šajā vecumā nemaz nevar uzņemt. Likumā teikts, ka pirmās skolas gaitas jāsāk septiņu gadu vecumā vai gadu ātrāk bērns par skolēnu var kļūt tikai pēc vecāku vēlmes un ar ģimenes ārsta atzinumu. Tomēr bērniem skolā ir iespēja klasēm «pārlēkt» jeb izlaist kādu mācību gadu. Ja skolēnam ir atbilstošas zināšanas, iemaņas un prasmes, sociālā un psiholoģiski emocionālā gatavība, izglītības iestādes pedagoģiskā padome lemj par iespēju skolēnam konkrētā izglītības programmā vienā gadā atzīt par apgūtu divu vai vairāku klašu mācību priekšmetu programmu saturu. Skolēnam jānokārto noteiktas ieskaites, lai pierādītu savu gatavību izlaist mācību gadu. Par vēlmi izlaist kādu mācību gadu bērna vecākiem jāraksta iesniegums skolas direktoram.
Homeopātijas institūta psiholoģe Marika Grasmane teic, ka skolas gaitu sākšana četru gadu vecumā vērtējama kā liels sasniegums – nepieciešamas labas izziņas spējas, lai varētu veiksmīgi uzsākt mācības. Viņa atminas, ka jaunākais bērns, kurš sāka apmeklēt skolu, bija piecus gadus vecs. Tomēr pēc tam bērna vecāki savu izvēli nožēlojuši – viņu atvase nespējusi emocionāli ar visu tikt galā. Tamdēļ psiholoģe uzsver, ka lēmums bērnu sūtīt skolā agri ir ļoti slidens – tas var būt gan ar laimīgu, gan ne tik veiksmīgu iznākumu. Pirms tam, kā arī skolas laikā ieteicams bērnu aizvest pie psihologa, lai viņš novērtē, kā mazais gudrinieks emocionāli tiek galā. «Galvenā problēma jau tā, ka viņa klasesbiedri ir gados vecāki,» bilst psiholoģe. Un, kā zināms, dažādu vecumu bērniem ir diezgan apgrūtinoši rast kopīgu valodu, turklāt, ja atšķirība ir liela. Tāpat jaunākie skolēni nevar fiziski visu izdarīt tik labi kā tie skolēni, kuri sākuši skolu apmeklēt «pareizajā» vecumā.
Psiholoģe norāda, ka bērniem, kuri skolas gaitas sākuši krietni ātrāk, paralēli tam, ka zinības jāapgūst neatbilstoši vecumam, arī dzīves pieredze nāk ātrāk. «Tie jaunieši, kuri visu laiku atradušies vecāku klasesbiedru sabiedrībā, pielāgojas viņu domāšanai un uztverei. Tādējādi var gadīties, ka pārāk ātri iziets bērnības posmam,» norāda psiholoģe. Vēlāk tas var radīt grūtības un cilvēks var ilgoties pēc zaudētā.