Partijas 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām iztērē gandrīz uz pusi mazāk naudas nekā 2010.gadā

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Partijas 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām izlietojušas gandrīz uz pusi mazāk naudas nekā 2010.gadā, bet astoņas partijas sauktas pie administratīvās atbildības par pārkāpumiem deklarācijās, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija.

Partiju tēriņi ir samazinājušies, jo ārkārtas vēlēšanās varēja tērēt daudz mazāk naudas priekšvēlēšanu aģitācijai nekā parastajās vēlēšanās.

Kopā partijas un to apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem pirms 2011.gada Saeimas vēlēšanām izlietoja 1 910 881 latu, bet pirms 10.Saeimas vēlēšanām 2010.gadā tās iztērēja 3 712 849 latus.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pagājušajā gadā, kas ilga 58 dienas, tika publicēta un pārbaudīta informācija par politisko partiju un to apvienību 1739 ziedojumiem par kopējo summu 1 548 931 lats. Salīdzinoši priekšvēlēšanu aģitācijas periodā 2010.gadā, kas ilga 120 dienu, tika saņemts 2061 ziedojums par kopējo summu 2 802 534 lati.

Neviena partija pirmsvēlēšanu aģitācijai nav iztērējusi vairāk naudas kā atļauts. Divas partijas ‒ Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un LPP/LC ‒ pietuvojušās atļautajam izdevumu apmēram attiecīgi 97% un 95% apmērā.

Saskaņā ar partiju ieņēmumu un izdevumu deklarācijām visvairāk naudas pirms vēlēšanām izdevusi «Vienotība», kas iztērējusi 555 348 latus.

ZZS kopējie izdevumi pirms vēlēšanām bijuši 347 613 latu, LPP/LC ‒ 296 072 lati, Zatlera Reformu partija pirms vēlēšanām iztērējusi 281 375 latus, Nacionālā apvienība »«Visu Latvijai»‒TB/LNNK» ‒ 85 589 latus, savukārt partiju apvienība «Saskaņas centrs» iztērējusi 280 354 latus.

Izvērtējot deklarācijas, KNAB pret desmit partijām un apvienībām sācis administratīvā pārkāpuma lietvedību. Divām partijām izteikts mutvārdu aizrādījums, savukārt attiecībā uz astoņām partijām birojā pieņemti lēmumi par to saukšanu pie administratīvās atbildības, uzliekot naudas sodus kopumā par 3425 latiem.

KNAB pārbaudēs arī konsatējis, ka desmit politiskās partijas un to apvienības deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas, kopumā nenorādot finanšu līdzekļus 52 210 latu apmērā. Starp pārkāpējām bijušas gan «Vienotība» un Zatlera Reformu partija, gan «Saskaņas centrs».

Fiksēts, ka divām partijām – «Saskaņas centram» un LPP/LC – konstatēti pārkāpumi par deklarāciju aizpildīšanas kārtības neievērošanu. Savukārt divas partijas – «Vienotība» un Zaļo un zemnieku savienība – pieņēmušas neatļautus ziedojumus no juridiskām personām 5379 latu apmērā. Šīs abas partijas arī nav ievērojušas ziņojumu par saņemtajiem dāvinājumiem iesniegšanas kārtību.

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks žurnālistiem pastāstīja, ka birojs, izpētot deklarācijas, konstatējis divas tendences. Pirmkārt, neierobežoto izdevumu apmērs veidojis būtisku daļu no kopējiem partiju izdevumiem. Dati liecina, ka neierobežoto izdevumu apmērs visām partijām bija 541 769 lati, savukārt izmantotais izdevumu apmērs veidoja 1 369 111 latu.

Savukārt otra tendence bijusi tāda, ka priekšvēlēšanu periodā partiju izdevumi ir lielāki nekā ieņēmumi. Tas attiecas vismaz uz pusi no partijām.

«Tādējādi, beidzoties priekšvēlēšanu periodam, partijām ir nesamaksāti rēķini. Kādi tam ir iemesli, protams, ir jāprasa partijām, bet, ņemot vērā, ka tās bija ārkārtas vēlēšanas, to var izskaidrot ar to, ka partijas tām nebija gatavas un attiecīgi bija grūtības savlaicīgi piesaistīt kampaņai finansējumu,» uzsvēra KNAB priekšnieks.

Vērtējot situāciju kopumā, KNAB priekšnieks atzina, ka pērn partijas nav pieļāvušas tik būtiskus pārkāpumus kā agrāk.

Streļčenoks arī norādīja, ka varētu diskutēt par ierobežojumu noteikšanu attiecībā uz neierobežotajiem izdevumiem, kuros partijas diezgan daudz tērējušās. Saskaņā ar likumu finansējuma apmēra ierobežojumi nav noteikti izdevumiem par, piemēram, reklāmas izgatavošanu, vēlēšanu kampaņas plānošanu un organizēšanu.

«Jautājums, protams, ir diskusijai par to, vai varētu atgriezties pie vecās prakses un noteikt visiem izdevumiem ierobežojumus. Ir gan plusi, gan mīnusi. KNAB pozīcija ir tāda, ka, protams, mēs gribam uzskaitīt visus finanšu līdzekļus, lai tie būtu saņemti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Diskusijas arī notiek par līdzekļu palielināšanu partijām no valsts budžeta,» pastāstīja KNAB priekšnieks.

Diskusijas par finansējuma palielināšanu partijām no valsts budžeta gan ir atkarīgas no valsts finansiālā stāvokļa un politiskās gribas. Tomēr jebkurā gadījumā KNAB ir par to, lai maksimāli novērstu atsevišķu fizisku personu ietekmi uz politiskiem lēmumiem, paskaidroja KNAB priekšnieks.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu