Pagājušā gadsimta 70. un 80.gados datortehnoloģijas attīstījās tiktāl, ka kļuva iespējams saražot pirmos personālos datorus, kurus varētu lietot arī mājās vai birojos. Radās arī savdabīga grupiņa - hakeri. Daži no viņiem kļuvuši leģendāri, savas zināšanas izmantojot, lai uzlauztu dažādu organizāciju datortīklus, raksta žurnāls «Klubs».
Kevins Mitniks bijis viens no talantīgākajiem hakeriem. 17 gadu vecumā viņš uzlauza telefonu tīklus, pāradresēja abonentu izsaukumus. 1983.gadā viņš nelikumīgi pieslēdzās Pentagona datoram, par ko viņu arī pirmo reizi arestēja. Vēl piecus gadus viņam nācās cietumā pavadīt deviņdesmitajos gadus par kārtējo iekļūšanu telefonu un datoru tīklos. Šobrīd viņam pieder savs uzņēmums, kurš specializējas drošības jautājumos «Mitnick Security Consulting». Pirms vairākiem gadiem viņš Mičiganas varasiestādēm palīdzēja notvert cilvēku, kurš draudēja uzspridzināt vidusskolu. Viņš toreiz konsultēja detektīvu, kā atrast zvanītāju. Tas gan izrādījās kāds 15 gadus vecs skolnieks, kurš zvanīja no klases.
Kevins Poulsens pirms 27 gadiem vien 17 gadu vecumā sāka nodarboties ar dažādu tīklu uzlaušanu. 1991. gadā viņu arestēja FIB un vēlāk viņam tika piespriests 4 gadu cietumsods. 1990.gadā viņš uzlauza telefona tīklu, jo radio bija apsolījusi 102.zvanītājam uzdāvināt «Porche 944».
No Adriana Lamo darbības sirmus matus ieguvuši gan «Microsoft», gan «New York Times», gan «AOL», gan «McDonald's» un citu gigantu tīkla administratori. Lamo apgāja tīklu aizsardzību ar apbrīnojamu vienkāršību. Reiz viņš ētera laikā kameru priekšā iekļuva telekompānijas iekšējā tīklā nepilnu piecu minūšu laikā. Patlaban viņš strādā par drošības speciālistu IT jomā, raksta žurnāls «Klubs».
Kas notiek Latvijā datu drošības jomā?
Vai cilvēks patiesībā nedzīvo savu digitālo ilūziju pasaulē? Kā noslēpumu mēs glabājam kredītkaršu kodus, mobilo paroles, slepšus ievadām drošības kodu bankomātā... Bet cik droši tas viss ir? SIA «IT centrs» valdes priekšsēdētājs Agris Krusts intervijā žurnālam «Klubs» stāsta, ka zināmā mērā tā tomēr ir ilūziju pasaule.
Raugoties no ikdienas viedokļa, visas paroles, ko lietojat, - internetā, draugos, inboksā - jā, tās ir soļa attālumā no uzlaušanas, uzsver Krusts. «Tie vīri, kas kaut ko uzlauž,- viņu nav daudz, tas notiek pietiekami reti, un tas arī nav galvenais risks, lai datus varētu uzskatīt par nerdošiem. Drīzāk datu uzglabāšana, kā tos apstrādā un kur tos glabā, tas ir daudz svarīgāk,» žurnālam sacīja IT eksperts.
Aktuālās tendences
Šobrīd pasaulē aktuāla ir finanšu informācijas zagšana. «Esmu dzirdējis par organizāciju, kas izveidojusi interneta spēļu lietotāju vārdu un paroļu datu bāzi. Nozogot lietotāju vārdus un paroles, pēc tam tās tirgo citiem. Cenas svārstās no pārdesmit līdz desmit tūkstošiem ASV dolāru par vienu informācijas vienību,» norāda Krusts.
Izplatīti esot arī banāli, bet efektīvi paņēmieni, kā ar radioviļņiem var uztvert attēlu, kas konkrētajā brīdī atrodas uz kāda datora monitora. Pat internetā esot lejupielādējamas programmas, kas uz datora ekrāna it kā zīmē ķeburus, bet, paņemot AM uztvērēju, iespējams šos ķeburus noklausīties.
