Vairākas pašvaldības uzskata, ka pirms nekustamā īpašuma nodokļa ieviešanas par dzīvojamo namu saimniecības ēkām taisnīgāk būtu vispirms veikt ēku inventarizāciju, informē «Latvijas Avīze».
Pašvaldības rosina pirms palīgēku nodokļa ieviešanas veikt ēku inventarizāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā piemērotāko laiku palīgēku nodokļa ieviešanai pašvaldības min 2013.gadu, nevis nākamo gadu. Pret šādu nodokli iebilst arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), norādot, ka par ēkām kadastrā reģistrētie dati, tostarp par platībām, pēc kurām pašvaldībām būtu jānosaka nodokļa piemērošana, bieži ir neprecīzi vai pat kļūdaini.
Lielvārdes novada domes finanšu un grāmatvedības nodaļas vecākā finansiste Daina Kaļinka atzīst, ka VZD uzkrātie dati par ēkām ir neprecīzi un neatbilst stāvoklim dabā. Pēdējā ēku masveida apsekošana notikusi 2000.gadā, kopš tā laika daudz kas mainījies - ēkas pārbūvētas, daudzas nojauktas.
Valsts zemes dienestā (VZD) uzskata, ka visus kadastra datus, to skaitā par būvēm, kas nepieciešami nodokļa aprēķiniem, ievērojot ar pašvaldībām noslēgtos datu apmaiņas līgumus, tās saņem vienas dienas laikā. Tādējādi pašvaldībās jau tagad var automātiski nošķirt mazos šķūnīšus, mazmājiņas, standarta piemājas siltumnīcas un citas palīgēkas, kuras ar nodokli nav apliekamas.
Tāpat neesot iemesla uztraukties par Nekustamā īpašuma valsts kadastrā par šķūņiem un citām palīgēkām reģistrēto datu kvalitāti, proti, datu atbilstību stāvoklim dabā. Aptuveni puse (53%) reģistrēto palīgēku ir uzmērītas pēc īpašnieku pieprasījuma. Pārējās ir reģistrētas ēku masveida apsekošanā.
Par palīgēku datu sakārtošanu kadastrā, tostarp par nepieciešamību vienkāršot dabā neesošo palīgēku izdzēšanu no kadastra, nākamā gada janvāra pirmajā nedēļā LPS būšot sarunas ar VZD pārstāvjiem. Andris Jaunsleinis saka, ka palīgēku nodokļa slogs visvairāk skars lauciniekus, jo lielākā daļa šo ēku ir lauku novados.
Rēzeknes novada pašvaldības finanšu nodaļas nodokļu speciālists Juris Zvidriņš norāda, ka kadastra dati esot pieejami, taču pašvaldībai nav iespēju automātiski, ar datorizētās programmas palīdzību atsijāt par 25 kvadrātmetriem lielākas ēkas no mazāku platību ēkām, kuras ar nodokli nebūtu apliekamas.
«Par palīgēku aplikšanu ar nodokli gan vispirms jālemj novada deputātiem, tomēr jau pašlaik liekas, ka administrēšanas izdevumi būs lielāki nekā ienākumi,» piebilst Juris Zvidriņš.
Ogres novada pašvaldības finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Silvija Velberga spriež, ka pie ģimenes privātmājām uzcelto šķūnīšu platības, sevišķi Ogrē, lielākoties ir nelielas, tāpēc jāšaubās, vai pašvaldībai vispār būtu jēga tās sašķirot pēc platībām, lai par 25 kvadrātmetriem lielākām pēc tam uzliktu nodokli.
VZD pārstāve Jana Supe paskaidro, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrē tādas būves, kas atbilst Ministru kabineta izdotajiem noteikumiem par būvju klasifikāciju, kā arī atbilst būvniecības normatīvajos aktos noteiktajai būves definīcijai.
Kadastrā nereģistrē tādas būves, kuras var pārvietot uz citu vietu, tās nebojājot, piemēram, pārvietojamās garāžas, siltumnīcas bez pamatiem.
Ministru kabineta noteikumos par būvju klasifikāciju par palīgēkām uzskata pie dzīvojamām mājām un nedzīvojamām ēkām uzbūvētas saimniecības ēkas, pagrabus un kūtis līdz 60 kv.m platībā un sabiedriskās tualetes, individuālās garāžas, šķūņus un siltumnīcas līdz 60 kv.m platībā, nojumes ar metāla vai mūra balstiem un pamatnes cieto segumu un citas, izņemot lauksaimniecības nojumes.