Pēc eiro ieviešanas Latvijā var nākties veikt kārtējās korekcijas nodokļos, piemēram, lai izvairītos no nesamērīga pārtēriņa kāpuma, pievienotās vērtības nodokli (PVN) atkal celt, vai arī atcelt samazinātās PVN likmes, vērtējot Finanšu ministrijas (FM) ideju jau no šā gada 1.jūlija PVN samazināt no 22% līdz 21%, bizness portālam «Nozare.lv» atzina «SEB bankas» ekonomists Dainis Gašpuitis.
Pēc viņa domām, PVN samazināšana ierobežos budžeta iespējas daudzu akūto problēmu risināšanai. «Visam naudas budžetā nepietiks un spriedze ap budžetu būs pietiekami liela, lai samazināšana tiktu veikta pārdomātāki. Tas noteikti rada politiskos riskus, ko valdībai tomēr vajadzētu ņemt vērā,» sacīja ekonomists.
Viņš FM ierosinājumu samazināt PVN aicina skatīt vienīgi kontekstā ar vēlmi palielināt inflācijas kritērija izpildes iespēju. «Plānotajiem pasākumiem izteikta birokrātiska pieeja,» uzsvēra Gašpuitis.
Ekonomists FM iniciatīvu vērtē kā riskantu, jo tā nesniedz garantijas, ka tiks panākts vēlamais rezultāts, turklāt iniciatīva nav vērtējama kā ilgtspējīgas ekonomiskās politikas solis.
«Lai arī tirgotāju pārstāvji pauduši atbalstu šai iniciatīvai un izteikuši gatavību samazināt arī cenas, tad tas drīzāk notiks fragmentāri, visticamāk atsevišķu produktu grupās. Šaubos, vai visu kategoriju preču un pakalpojumu tirgotāji uzņemsies preču pārcenošanas izmaksas eiro ieviešanas mērķa vārdā. Jo īpaši sfērās, kur cenas tiek vairāk piekoriģētas acij un uztverei nekā ekonomiskajam pamatojumam,» stāstīja Gašpuitis.
Ekonomists ieteica saglabāt tādas politikas attīstības vektoru, kas vērsts uz darbaspēka nodokļu samazināšanu.
«DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina, ka jebkāda nodokļu samazināšana ir patīkama, tomēr PVN samazināšana Latvijas ekonomikai būtībā nav vajadzīga. Arī Strautiņš uzsvēra, ka lielāks uzsvars būtu jāliek uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, turklāt to sākot ar neapliekamā minimuma celšanu nevis likmes samazināšanu.
Jau ziņots, ka Finanšu ministrija (FM) rosina jau no šā gada 1.jūlija pievienotās vērtības nodokli (PVN) samazināt no 22% līdz 21%, bet IIN no nākamā gada 1.janvāra - no 25% līdz 24%.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) PVN samazināšanu pieļautu ar nosacījumu, ka ar uzņēmējiem tiek panākta vienošanās par to, ka PVN samazināšana tiks atspoguļota arī cenās.
Ja šāda līguma nebūs, samazināt PVN nebūtu jēgas, akcentēja ministrs, norādot, ka varētu tikt atsākts cenu monitorings un informācija par cenu izmaiņām iedzīvotājiem sniegta vienlaicīgi latos un eiro, tādējādi pakāpeniski pieradinot cilvēkus pie jau tuvākajā nākotnē gaidāmās pārejas uz eiro.
PVN likmes samazināšana budžeta ieņēmumus ietekmēs par 40 miljoniem latu, bet, no otras puses, šāds solis būtiski samazinās inflāciju - par 0,5 procentpunktiem.
Savukārt IIN 2013.gada 1.janvārī samazinās no 25% līdz 24%, bet nākamajos gados samazinājums tiks turpināts un tas varētu būt pat straujāks - divi procentpunkti, tādējādi trīs gadu laikā IIN samazinot līdz 20%.
Tāpat no nākamā gada neapliekamo minimumu plānots palielināt no 45 līdz 60 latiem.
Iecerēts arī palielināt atbalstu par apgādājamajiem.
Kā akcentēja Vilks, IIN samazināšana ir būtisks solis, kas katra cilvēka maciņu gadā ietekmēs par vairākiem simtiem latu.
Pēc finanšu ministra teiktā, iespējams, Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kas patlaban var atļauties nodokļu samazināšanu un domāt par izdevumu palielināšanu, vienlaikus samazinot budžeta deficītu. Tas ir rezultāts tam darbam, kas iepriekšējos gados veikts saistībā ar budžeta konsolidāciju.
