Pedagogi aicina noteikt izglītības reformu mērķi

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vakar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotais reģionālo diskusiju cikls «Pedagogu konkurētspējas attīstības scenāriji» noslēdzās ar aicinājumu IZM vispirms noteikt izglītības reformu mērķi.

Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs skolotājs Andrejs Zagorskis, kurš dalībnieču vidū bija vienīgais vīrietis, diskusijas beigās uzdrošinājās pateikt, ka viņš aizvien vairāk jūtas kā Vinnijs Pūks no populārās Aleksandra Milna pasakas. «Mani nepamet sajūta, ka pašlaik IZM ir kā Kristoferi Robini, kuri nav vienojušies par ekspedīcijas mērķi. No ekspedīcijas ekspedīcijas dēļ Vinnijiem Pūkiem vieglāk nepaliek, tādēļ es aicinu noteikt izglītības reformām konkrētu mērķi, lai Vinnijiem Pūkiem kļūtu vieglāk,» rosināja Zagorskis.

Viņa vēlējums izpelnījās skaļus aplausus, jo līdzīga noskaņa valdīja arī pārējā auditorijā, tādēļ ka pedagogu diskusijās paustie ieteikumi skolas ikdienā joprojām nav īstenojušies.

Šodien Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos» diskusijā aktuālie jautājumi bija tie paši, kas pirms diviem gadiem, - skolas un sabiedrības partnerība konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanai, pedagogu konkurētspēja un darba kvalitāte, diskutējot par iespējām pedagogu atalgojuma sistēmu saistīt ar pedagogu darba kvalitātes rādītājiem, pedagogam nepieciešamās 21.gadsimta prasmes un tālākizglītības sistēma to nodrošināšanai, tostarp projekta rezultātu kontekstā un Latvijā dzīvotspējīgs skolu autonomijas modelis - cik liela autonomija skolām nepieciešama un kā to īstenot, kādai jābūt skolas vadībai un kā vērtēt skolas darba kvalitāti.

2010.gada decembrī toreizējais Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšsēdētājs Roberts Ķīlis teica: «Būtiski ir turpināt diskusijas par izglītības funkcijas decentralizāciju gan satura, gan saimnieciskajā ziņā, vienlaikus vērtējot, kādu ietekmi tā atstāj uz kopējo izglītības sistēmu. Eiropas Savienības īstenoto projektu ietvaros ir jārod iespējas pedagogiem mācīties, kā tas notika šīs dienas konferencē. Šodien pārliecinājos, ka bažām, ka Latvijas skolotāji nevar, nav pamata. Skolotājiem ir interese mācīties pašiem un mācīt aktīvāk, modernāk un radoši.»

Šodien Siguldas novada Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša aktualizēja jautājumu par pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursu kvalitāti. Viņa stāstīja, ka kursus vada ierobežots loks pasniedzēju un kursu saturs ir novecojis. «Ja pirms 20 gadiem lektori mūs «veda uz neapdzīvotu salu», tad tagad mēs dodamies tādā pašā ceļojumā, tikai uz Mēnesi. Manuprāt, valstiskā līmenī ir jāmeklē iespējas un finansējums, kā izglītot lektorus, lai pedagogi kursos iegūtu mūsdienīgāku saturu,» rosināja Tukiša.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Dace Markus informēja, ka ESF projekta «Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos» laikā ir izstrādātas 17 pedagogu profesionālās pilnveides programmas, kuras skolotāji atzinīgi novērtējuši, jo par šiem kursiem viņiem nebija jāizdod personīgie līdzekļi. «Taču projekts beidzas, un nav zināms, vai valsts šīm programmām piešķirs finansējumu,» sacīja Markus.

Arī programmas «Iespējamā misija» attīstības vadītāja Zane Oliņa norādīja, ka pedagogu tālākizglītība ir atrauta no reālā mācību procesa vajadzībām.

Runājot par skolu autonomiju, Oliņa uzsvēra, ka viņa autonomiju izprot nevis kā dažādu krāsu skolas, bet gan skolotājam dotu brīvību atbildīgi pieņemt lēmumus par to, kā organizēt darbu, lai viņa skolēni sasniegtu iespējami labākos rezultātus mācībās, būtu sociāli aktīvi. Tāpat viņa uzsvēra, ka sabiedrībai vajadzētu definēt pasūtījumu skolai, savukārt pašvaldības, kas ir skolu dibinātāji, visbiežāk skolai neko neprasa.

«Skolai, manuprāt, vajadzētu būt sabiedrības pozitīvajam virzītājspēkam. Nacionālā līmenī ir būtiski definēt, ko mēs no skolas gaidām. Tas nav tikai skolēnu vecāku jautājums, bet man arī kā kaimiņam interesē, kas notiek skolā,» stāstīja Oliņa.

Viedokļi dalījās par to, kā sabalansēt skolas ikdienas darbu ar nevalstisko organizāciju, uzņēmēju piedāvātajiem pasākumiem, lai skolēni gūtu priekšstatu par reālo dzīvi. Pašlaik nav skaidrs, kādi ir skolotāja tiešie darba pienākumi - iemācīt stundā mācību programmā paredzēto mācību vielu vai arī veidot sadarbību ar vecākiem, aizvest bērnus uz kādu uzņēmumu. Pedagogi uzskata, ja viņi ir gatavi to darīt, ja vien viņi to var izdarīt darba laikā un viņiem par to tiek samaksāts. Turklāt ir jābūt finansējumam, lai skolotājs varētu skolēnus aizvest mācību ekskursijās.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja un Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete (V) uzskata, ka nopietni jāpārdomā, vai valsts pārbaudes darbos ir jāpārbauda viss, ko skolēns zina. Viņa uzskata, ka vajadzētu pārbaudīt tikai to, ko skolēns nedrīkstētu nezināt.

«Skolotāji ir gatavi mainīties un uzlabot sava darba kvalitāti, taču nevar prasīt novārgušam organismam strādāt tikai ar gara spēku. Lai arī par kuru no šiem diskusijas jautājumiem mēs runātu, ir jāatceras, ka tie visi prasa rast papildu līdzekļus,» teica Markus.

IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga (RP) solīja, ka šī gada 28.jūnijā IZM izveidotās reformu darba grupas nāks klajā ar saviem priekšlikumiem, kas būtu jāievieš skolu ikdienā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu