Īpaša pieauguma pedagogu algām nākamgad nebūs, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Pedagogiem pēc valdības sēdes divas ziņas - viena laba, otra slikta (164)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka pedagogu atalgojums pieaugs jau no šā gada 1.septembra. Atkarībā no kvalifikācijas pakāpes tiks paredzētas piemaksas, proti, 3. kvalifikācijas pakāpei būs 8% piemaksa no zemākās pedagogu algas likmes, 4.pakāpei - 20%, bet 5.pakāpei - 25%.
«Pedagogiem pašreiz atalgojums aug straujāk nekā citām sabiedriskajā sektorā strādājošām kategorijām, jo pedagogi atalgojuma pieaugumu sāka saņemt jau ar 2012.gada 1.septembri un ar šī gada 1.septembri saņems jau nākamo pieaugumu. [Tai pašā] laikā mediķiem jāgaida līdz nākamā gada 1.janvārim, kad vispār saņemt pirmo algu pieaugumu kopš 2009.gada, kad šis finansējums tika samazināts,» sacīja Ministru prezidents.
Tāpat viņš sacīja, ka lemšana par nākamā gada budžetu balstīta Nacionālā attīstības plāna prioritātēs, kā arī tiek ņemtas vērā citas prioritātes - atalgojuma pieaugums sabiedriskajā sektorā un demogrāfiskās situācijas risināšana.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) sacīja, ka izglītībai nauda tiek dota klāt, skolotāju algas tiek pieliktas, nekas netiek ņemts nost, bet ar reformām «ir, kā ir».
Savukārt ministrs sacīja, ka pēc šodienas valdības sēdes viņam esot divas ziņas - viena laba, otra slikta. Proti, valdība akceptējusi noteikumus, kas paredz lielākas algas pedagogiem, kuri strādā mazajās skolās un kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Vienlaikus valdība nav atbalstījusi papildu finansējumu aptuveni 3 miljonu apmērā pedagogu algu palielināšanai atbilstoši kvalitātes pakāpēm.
«Diemžēl sanāk, ka īpaša pieauguma pedagogu algām nākamgad nebūs,» secināja ministrs, kurš pats balsojumā, paužot savu īpašo viedokli, ir atturējies.
Ministrs veltīja kritiku Finanšu ministrijai, kura cenšoties nofinansēt Izglītības un zinātnes ministrijas jaunās politikas iniciatīvas no ministrijas bāzes finansējuma.
«Ja 75% no fiskālās telpas ir vienas politiskās partijas ministriem, jā, tas var tikt politizēts,» lēmuma pieņemšanu komentēja ministrs, solot turpināt cīnīties par papildu finansējumu pedagogu algām. Viņš ar savu argumentāciju iepazīstināšot arī Reformu partijas valdi, aicinot jautājumam pievērsties sava pārstāvētā politiskā spēka vadību.
Jāatzīmē, ka nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā Valdis Dombrovskis un Vilks šodien veltīja kritiskus vārdus izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim (RP).
Ja finanšu ministrs norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj pamatot savu redzējumu un visiem valdības locekļiem lielākā daļa sēdes ir jāvelta, lai iedziļinātos vienas ministrijas problēmās, premjers bija vēl kritiskāks, paužot bažas par ministra kompetenci un nespēju koleģiāli strādāt.
Premjers pēc valdības sēdes pauda neizpratni par ministra izteikumiem, kas mainījušies dažu stundu laikā. Proti, ja sākotnēji ministrs runājis par sešu miljonu latu iztrūkumu, vēlāk no viņa izteikumiem varējis noprast, ka iztrūkuma nav un no prasītās summas varētu finansēt dažādas ministrijas vajadzības, kas iepriekš nav bijušas pieteiktas.
«Tādu pieeju mēs nevaram atbalstīt, tas rada zināmas šaubas par ministra kompetenci un spēju koleģiāli strādāt. Jāatzīst, ka neviens ministrs šādu pieeju neatbalstīja, tas ir - konkrēta vienas ministrijas vai viena ministra problēmu,» sacīja valdības vadītājs.
Premjers gan nekomentēja, vai tiks meklēts jauns izglītības un zinātnes ministra aizvietotājs. «Pēdējo nedēļu notikumi parāda, ka tiešam ir nopietnas šaubas gan par ministra kompetenci, gan par ministra spēju strādāt komandā. Zināmas bažas par ministru tiešām ir,» atzina premjers.