Pedagogu dome par reformām izglītībā (19)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Latvijas pedagogi vēlas reformas izglītībā, taču tām jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp jābūt loģiski pamatotām un izdiskutētām pedagogu, psihologu, vecāku un citu iesaistīto pušu vidū, pavēstīja Latvijas Pedagogu domes (LPD) valdes priekšsēdētājs Andrejs Mūrnieks.

Mūrnieks norādīja, ka būtu vēlams, ka reformas būtu pamatotas zinātniskos pētījumos un paši skolotāji tiktu iesaistīti reformu procesā. Vēl viņš akcentēja, ka reformām ir jābūt sistemātiskām un nodrošinātām ar finansējumu.

Mūrnieks uzskata, ka Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā par Pamatizglītības standartu nav ievērots neviens no šiem nosacījumiem. Viņš norāda, ka noteikumu projekta anotācijā un citos Izglītības un zinātnes ministrijas materiālos nav izdevies atrast to, ka izstrādē ir veikti pētījumi, kas pierādītu, ka Latvijā stundu sadalījums mācību priekšmetos ir slikts un būtu jāsamazina, kā arī neapspriedās ar jomas profesionāļiem.

Jaunais sadalījums pieļauj iespēju mācīt piecus mācību priekšmetus - ķīmiju, fiziku, bioloģiju, dabas zinības, ģeogrāfiju, literatūru ar divreiz mazāku stundu skaitu nekā līdz šim, tādēļ Mūrnieks uzskata, ka tas var pazemināt izglītības kvalitāti, apgrūtināt skolēnu iespējas apgūt standartā noteiktās prasības. Nedaudz mazāk «apdalīta» esot arī vēl mūzika, mājturība un vizuālā māksla.

Pedagogi norāda, ka noteikumu projekta izmaiņas var radīt vairākus riskus. Tas varot radīt radikāli atšķirīgu stundu skaitu dažādos mācību priekšmetos un tādējādi veidot nevienlīdzību skolēnu starpā, kā arī būs problēmas skolēniem, mainot skolu. Tāpat arī jebkurā mācību priekšmetā, mācot ar minimālo stundu skaitu, būs būtiski apgrūtināta valsts pamatizglītības standarta prasību īstenošana.

Mūrnieks norāda, ka pamatizglītībai jāpiedāvā vienāds pamats, lai skolēni saņemtu kaut cik vispusīgu izglītību, apjēgtu, kurā virzienā viņiem ir spējas un intereses, ir nepieciešams kopīgs atskaites punktu, izpratne par vērtībām, kas veicinātu saliedētību mūsu etniski un sociāli tik neviendabīgajā un sašķeltajā sabiedrībai. Būšot arī sarežģīti veidot pārbaudes darbus un eksāmenus, ja mācību priekšmeta satura apguvei stundu skaits būtiski atšķirsies.

Izmaiņas radīs virkni problēmu mācību līdzekļu veidotājiem un to izdevējiem, ja paredzētais stundu skaits tik krasi atšķirsies. Līdz ar to praktiski varētu kļūt neefektīva un neizdevīga mācību līdzekļu veidošana un izdošana. Tas savukārt radīs papildu darba slodzi mācību priekšmetu skolotājiem - savu mācību līdzekļu radīšanai vai pielāgošanai tam stundu skaitam, kas izvēlēts konkrētajā skolā. Vēl var veidoties neveselīga konkurence starp skolotājiem par stundām savam mācību priekšmetam. «Protams, konkurenci ierobežotā veidā var izmantot darba motivācijai, taču ne jau skolas ietvaros, bet drīzāk starp skolām vai starp pedagogiem no dažādām skolām,» uzsvēra Mūrnieks.

Pedagogi noteikumu projektā saskata arī trīs ieguvumus - skolu autonomijas palielināšana un atbildības paaugstināšana savas izglītības programmas un stundu plāna veidošanā, parādās iespēja dažādot skolu izglītības programmas, un tas var dot iespēju skolās efektīvāk izmantot cilvēkresursus: lielāku stundu skaitu piešķirt pedagogiem, kuri ir profesionālāki, strādā labāk.

LPD valdes priekšsēdētājs norādīja, ka «pedagogi atbalsta līdzsvarotas reformas izglītībā» un pauda cerību, ka ministrs ambiciozu mērķi ne vien izvirzīs, bet parādīs arī ceļu, kā to sasniegt, spēs diskutēt un pārliecināt, un panākt atbilstošu finansējumu.

Jau vēstīts, ka Latvijas Pedagogu dome (LPD) ir nobažījusies par Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas satur izmaiņas mācību stundu skaitā pamatskolās, jo noteikumi tiekot virzīti sasteigti un minētās izmaiņas varot apdraudēt skolēnu izglītības kvalitāti. Tāpēc nolemts prasīt šo MK noteikumu grozījumu virzīšanas apturēšanu.

25.oktobrī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību izmaiņas mācību priekšmetu un mācību stundu plānos. Tajos turpmāk nebūs norādīts konkrēts nedēļā īstenojamo stundu skaits mācību priekšmetā, bet gan minimālais stundu skaits. Plānots, ka tas ļaus stiprināt skolu autonomiju, jo pati izglītības iestāde varēs izlemt, kā papildināms mācību stundu skaits, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā.

Komentāri (19)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu