Kaut arī zirgi gadsimtiem tiek uzskatīti par strādīgākajiem mājdzīvniekiem, austriešu un kanādiešu veterinārārstu veiktā pētījumā atklājies, ka zirgi patiesībā ir slinki un cenšas izvairīties no darba, vēsta laikraksts «Daily Telegraph».
Pētījums: Zirgi ir slinki (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zinātniskā pētījumā ar nosaukumu «Vai zirgi ir slinki?» Kanādas un Austrijas veterinārās medicīnas pētnieki pārbaudījuši zirgu izslavēto strādīgumu, secinot, ka lopiņu reputācija ir tālu no patiesības.
Pētījumā iesaistīti 14 zirgi, kuriem dota iespēja izvēlēties īsas un garas distances treniņu.
Pētnieki uzbūvēja Y formas treniņu vietu un dzīvnieki ar vairākkārtējiem atkārtojumiem iemācīti saistīt vienu izeju ar viena apļa treniņu, bet otru izeju ar divu apļu treniņu.
Pēc tam zirgiem bez jātnieka ļauts izvēlēties, kuru izeju viņi vēlas izmantot. Pēc iziešanas no treniņu vietas uz zirga uzrāpās jātnieks un veica vienu vai divus izjādes apļus, atbilstoši izejai, kuru zirgs izraudzījās.
Process atkārtots līdz kļuva skaidri redzams, ka zirgs apzināti izvēlas vienu vai otru, bet ar zirgiem, kuri nedeva priekšroku kādai no izejām, veikti 35 gājieni.
No 14 pētījumā iesaistītajiem zirgiem četri deva priekšroku īsākam treniņam, divi garākam, bet astoņi neuzrādīja statistiski vērā ņemamu priekšroku kādam no maršrutiem.
Tomēr pētījuma veikšanas laikā zirgi izrādīja aizvien pieaugošāku neapmierinātību par treniņu. Daži zirgi vilcinājās un izrādīja nevēlēšanos pat ieiet treniņu laukumā, kā arī mēģināja izvairīties no jātnieka, kāpjoties sāņus.
Sākotnējā apmācības fāzē daudzi zirgi, dodoties pa garāko maršrutu, vairāk vēzēja asti, kas tiek uzskatīta par neapmierinātības izpausmi.
Turklāt iepriekš veiktā eksperimenta izmēģinājumā, kurā piedalījās četri zirgi, visi dzīvnieki vienmēr izvēlējās to izeju, kurai pretī bija arēnas ārdurvis. Vairākas reizes zirgi treniņu laukumu pameta lielā ātrumā un auļoja uz ārdurvīm, ka jātniekiem bija grūtības viņus panākt.
Pētījumā izveidotais treniņu aplis ar izejām pagriezts par 90 grādiem, lai mazinātu zirgiem vēlmi aizlaisties.
«Mēs jautājām, vai zirgi ir slinki, un atbilde pavisam noteikti ir jā. Patiesībā viņi pat pieliek papildu pūles un centienus, lai izvairītos no darba,» sacīja pētnieku komandas pārstāve doktore Uta Kēniga fon Borštela.
«Daudziem zirgu īpašniekiem liekas, ka viņu zirgiem patīk auļot un smagi strādāt, kas dažkārt var būt patiesība, bet tikai uz īsu laika posmu. Ja viņiem ļautu pašiem izvēlēties, zirgi būtu atpakaļ stallī pie saviem biedriem un ēstu,» skaidroja pētniece.
«Šiem zirgiem mūsu pētījums īpaši neinteresēja. Vai nu viņi nesaprata izkārtojumu, ka viņi var izvēlēties starp mazāk un vairāk darba, vai arī viņiem bija vienalga un viņi gribēja tikai tikt prom,» sacīja fon Borštela.
Pētnieki arī secinājuši, ka zirgus strādāt vairāk labāk var motivēt ar pozitīviem soļiem - cienājot ar kārumiem vai pamudinot, turpretī negatīvi pamudinājumi ir mazāk efektīvi.