Globālu klimatisko pārmaiņu rezultātā ūdens līmenis Baltijas jūrā varētu celties no pusmetra līdz metram, to intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Universitātes pasniedzējs, ģeogrāfs Raimonds Kasparinskis.
Pētnieks brīdina par globālu klimatisko pārmaiņu ietekmi uz Baltijas jūru (169)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šādas pārmaiņas varētu būt vērojamas tuvākajos 100 gados. Ūdens līmeņa izmaiņas būtiski ietekmēs migrācijas procesus, atzīmēja Kasparinskis. Viņš piebilda, ka lielākas pārmaiņas varētu skart Āziju, kur okeānu un jūru krastos dzīvo ļoti daudz cilvēku, kas, ūdens līmenim ceļoties, varētu migrēt uz citiem pasaules reģioniem.
«Ja pašlaik cilvēki brauc no Latvijas projām, tad nākotnē būs vērojamas migrācijas procesu izmaiņas, tādēļ ļoti svarīgi saglabāt vēlamo reģionu lauksaimnieciskai darbībai, mežsaimniecībai,» sacīja pētnieks.
Kasparinskis atzīmēja, ka jau šobrīd krasta erozijas rezultātā zaudēti 1000 hektāri teritorijas. Viņš norādīja - ja biežāk tiek novērotas vētras, cilvēkiem nevajadzētu būvēt savas mājas aizsargājamās zonās un palielinās, jo nākotnē tās varētu applūst.
Kā vēstīja aģentūra LETA, ANO Starpvaldību klimata izmaiņu komisijas (IPCC) septembra beigās publiskotajā ziņojumā pausta pārliecība, ka globālo sasilšanu izraisa cilvēki, un norādīts, ka pasaules vidējā virsmas temperatūra šajā gadsimtā pieaugs par 0,3 līdz 4,8 grādiem pēc Celsija.
Komisija secina, ka globālā sasilšana - uz zemes, gaisā un ūdenī - ir nepārprotama, un fakts, ka pēdējo 15 gadu laikā pasaules vidējā virsmas temperatūra pieaugusi gausāk, nekā prognozējuši daudzi klimata modeļi, vēl neļauj spriest par ilgtermiņa tendencēm.
Ziņojumā brīdināts - ja siltumnīcefekta gāzu izmešu apmērs tuvākajā laikā netiks samazināts, temperatūra turpinās kāpt un būs vērojamas nopietnas izmaiņas visos klimata aspektos.
IPCC prognozē, ka pasaules vidējā virsmas temperatūra šajā gadsimtā pieaugs līdz 4,8 grādiem pēc Celsija, bet ūdens līmenis jūrās līdz 2100.gadam pacelsies par 26 līdz 82 centimetriem. IPCC prognozes balstītas uz datormodeļiem, kas atspoguļo siltumnīcefektu gāzu izmešu ietekmi.
Visoptimistiskākais no četriem scenārijiem paredz, ka vidējā temperatūra līdz 2100.gadam pieaugs par 1,0 grādu, salīdzinot ar 2000.gada rādītājiem. Šis ir vienīgais scenārijs, kas nepārsniedz ANO mērķi, proti, nodrošināt, ka vidējās gaisa temperatūras pieaugums nav lielāks par 2,0 grādiem pēc Celsija.
Turpretī pesimistiskais scenārijs paredz, ka vidējā gaisa temperatūra šajā gadsimtā pieaugs par 3,7 grādiem pēc Celsija, pieaugumam veidojot 2,6 līdz 4,8 grādus pēc Celsija. Šādu scenāriju eksperti atzīst par katastrofālu.
«Globālās virsmas temperatūras izmaiņas 21.gadsimtā saskaņā ar prognozēm pārsniegs 1,5 grādus pēc Celsija, salīdzinot ar 1850. līdz 1900.gadu, bet tas ir zemākais scenārijs,» norāda IPCC eksperti. «Klimata pārmaiņu ierobežošanai būs vajadzīga būtiska siltumnīcefekta izmešu samazināšana.»
Vidējās gaisa temperatūras pieaugums rada karstuma viļņu, plūdu un sausuma draudus.
«Karstuma viļņi gaidāmi daudz biežāk, un tie būs ilgāki. Zemei sasilstot, mēs sagaidām, ka pašreiz lietainajos reģionos būs vēl vairāk lietavu, bet sausajos reģionos - to būs mazāk, lai gan būs arī izņēmumi,» norāda eksperti.
ANO eksperti paziņojuši, ka ir par 95% pārliecināti, ka no pēdējos 60 gados konstatētās globālās sasilšanas vairāk nekā pusi izraisījuši cilvēki.
Savā pēdējā ziņojumā 2007.gadā komisija savu pārliecību šajā sakarā novērtēja uz 90%.
IPCC jaunais dokuments ir pirmais sējums no trim, kas tiks publicēts tuvākajos mēnešos, un tikai piektais pārskats pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā.
IPCC jaunais dokuments ir 2000 lapaspušu biezs, un pie tā strādājuši 257 zinātnieki.
Vēl divi dokumenti tiks publicēti nākamgad, un tajos būs ziņojumi par klimata izmaiņu ietekmi un ieteikumi problēmas risināšanai.