Pie higiēnista

Profesionāla pārsvarā ir ar roku veiktā higiēna, izmantojot atbilstošus instrumentus, un tās ilgums ir ne mazāk kā stundu. Ir zobārsti, kas veic higiēnu 15 – 20 minūtēs ar skēleri, bet šis aparāts ir domāts citiem mērķiem, nevis zobu higiēnai.

Zobu higiēnista uzdevums ir noņemt no zobiem aplikumu un iztīrīt smaganu virsējo kārtu, īpaši tās vietas, kur cilvēks pats ar zobu diegu un zobu suku netiek klāt. Pirms došanās pie zobārsta ļoti ieteicams aiziet pie higiēnista, jo tad ieliktā plomba ir daudz kvalitatīvāka un apskatē ir vairāk redzams, kur zobos ir bojājumu vietas. Rīgā dažās klīnikās ir ieviesta obligāta sistēma, ka vispirms cilvēkam jādodas pie higiēnista un tikai pēc tam viņu skata stomatologs. Higiēnists ir kā laukuma attīrītājs stomatoloģiskajām manipulācijām. Daži pacienti pēc higiēnas atzīstas, ka pēkšņi zobu starpas sāk pamanīt. Līdz tam, ar mēli novelkot gar zobiem, tur šķitusi taisna līnija – zobi dzīvojuši savā aplikumā kā kažociņā un ik pa laikam sākuši sāpēt. Ja cilvēks divreiz gadā veic zobu higiēnu, viņam ir krietni mazāk bojātu zobu, jo visas zobu problēmas rodas no tām baktērijām, kas atrodas starp zobiem un smaganās. Ne velti Zviedrijā, kur cilvēkiem zobu higiēna divreiz gadā kļuvusi par ieradumu, stomatologiem darba palicis pavisam maz. Latvijā vēl ilgi nebūs tāda līmeņa.

Kā pastāstīja Dace Ārmane, kurai jau kopš 1992. gada ir savs zobārstniecības kabinets Vecrīgā, nolīgt darbā labu higiēnistu nav viegli: – Lietuvā ir četras zobu higiēnistu skolas, bet Latvijā jau četrus gadus nav nevienas. Iespējams, ka šoruden Rīgā atsāks apmācīt profesionālus zobu higiēnistus. Neskatoties uz to, Daces kabinetā jau no sākta gala ir strādājis ne tikai zobārsts, bet arī higiēnists.

Vairākās Rietumeiropas valstīs ir tāda sistēma – ja cilvēks regulāri apmeklējis zobu higiēnistu, viņam vecumdienās ir atlaides zobu protezēšanai. Tieši vecumā cilvēkiem ir vislielākās problēmas ar zobiem. Arvien agrāk cilvēkiem parādās parodontoze – paplašinās smaganu kabata, un zoba kauls sāk noārdīties. Tomēr arī vienam otram vecam cilvēkam ir pavisam labi zobi. Stomatoloģijas studente Alise kā piemēru min savu vectētiņu: – Manam vectētiņam ir 80 gadi, un vēl pirms pāris gadiem viņš nezināja, ko zobārsti dara. Recepte visu mūžu viņam vienkārša: brokastīs biezpiens un rupjmaize, pēc brokastīm ābols, kas iztīra zobus. Tad ar ūdeni viņš izskalo muti, lai nebūtu skāba vide. Reizi nedēļā zobus vectētiņš tīrīja ar rupjo sāli un sodu. Sāls un soda noņem aplikumu.

Protams, ne visiem derēs šī recepte. Tāpēc ir vērts aiziet pie higiēnista, lai viņš iesaka tieši jums vispiemērotākās zobu kopšanas metodes un līdzekļus. Un veic zobu higiēnu – vienu no divām šogad nepieciešamajām.

Paldies par konsultāciju zobārstniecības kabineta «Meta» vadītājai Dacei Ārmanei un RSU Stomatoloģijas fakultātes 5. kursa studentei Alisei Leimanei

Uzziņai

• Pie zobu higiēnista jāiet divreiz gadā.
• Zobu higiēna Rīgā maksā no 25 līdz 40 latiem.
• Ja zobus tīra tikai vienreiz diennaktī, tad vislabāk to darīt pirms gulētiešanas.
• Vissliktāk zobi attīrās pēc rozīņu, karameļu un īrisu ēšanas. Īrisi zobus bojā visvairāk.
• Šokolādes tāfelīti labāk apēst visu uzreiz un tad izskalot muti, nevis apēst ik pa laikam kādu gabaliņu.
• Košļājamā gumija zobus neiztīra, bet vairo siekalas mutē, un tās satur antibakteriālās vielas, kas tīra zobus.
• Katru reizi pēc zobu tīrīšanas jānotīra arī mēle.

Zobu higiēnas laikā veic šādas darbības:

1. Novērtē situāciju mutē, dod ieteikumus tās uzlabošanai.

2. Zobiem noņem mīksto un cieto aplikumu (zobakmeni).

3. Zobus nopulē ar abrazīvo pastu, palīgā ņemot gumijas suku.

4. Zobus iztīra ar zobu diegu jeb izdiego.

5. Ja ir jutīgi zobi, uz tiem uzliek fluora laku.

6. Beigās visiem zobiem uzliek fluora gēlu un to patur mutē trīs minūtes. Tad to izspļauj, bet mutes dobumu neskalo vismaz stundu.

Pēc zobu higiēnas diennakti nav ieteicams smēķēt, ēst un dzert neko pigmentējošu, piemēram, kafiju, mellenes, bietes utt. Pēc diennakts zobs ir atkal gatavs uzņemt triecienus un daudz spēcīgāk cīnīties ar baktērijām.