Saeima šodien otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz no šā gada 1.jūnija augļkopībā un dārzeņkopībā nodarbinātajiem sezonas laukstrādniekiem piemērot IIN 15% likmi.
Pieņem likumu par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli (55)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sezonas laukstrādnieka ienākuma nodoklis attieksies uz personām, kas nodarbinātas augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Jauno nodokli varēs piemērot personai, kas no 1.aprīļa līdz 30.novembrim pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un kura ienākumi nepārsniedz 3000 eiro, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā.
Minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu, un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro.
Informācijas apkopošanai par sezonas strādniekiem paredzēts izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēmu, tajā reģistrējot arī ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu.
Lai samazinātu administratīvās procedūras, uzņēmējam, kurš nodarbina sezonas laukstrādniekus, ziņojums par nodarbinātajām personām, viņu ienākumiem un aprēķināto ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz vienu reizi mēnesī.
Sezonas strādnieku jaunā uzskaites kārtība, izmantojot LAD sistēmu, būšot daudz vienkāršāka, ērtāk lietojama un saprotamāka un nodokļa ieviešana rosinās daudzus uzņēmējus legalizēt līdz šim nereģistrētos laukstrādniekus, iepriekš deputātiem pauda augļkopības un dārzkopības nozares pārstāvošās organizācijas.
Līdz šim dārzkopības un augļkopības nozarēs vērojams augsts nelegālās nodarbinātības līmenis sezonas laukstrādnieku vidū un nesamaksātie nodokļi gadā valsts budžetam rada aptuveni 1,75 miljonus latu lielus zaudējumus. Ieviešot īpašu nodokļu režīmu sezonas lauku darbos strādājošajiem, plānots, ka pieaugs nozarē legāli nodarbināto īpatsvars, norādīts likumprojekta anotācijā.
Komentējot parlamenta lēmumu, kooperatīvās sabiedrības «Mūsmāju dārzeņi» vadītāja Edīte Strazdiņa atzina, ka likuma grozījumu spēkā stāšanās dārzkopības un augļkopības nozarēs samazinās samērā augsto nelegālās nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū.
Strazdiņa prognozē, ka likuma grozījumi palielinās valsts budžeta ieņēmumus par 2,49 miljoniem eiro, kurus līdz šim neieņēma tieši nelegālās nodarbinātības dēļ. Tāpat tikšot celta konkurētspēja vietējiem ražotājiem salīdzinājumā ar citu valstu importu, jo cenu spiediens ir milzīgs, kā arī tikšot mazināts birokrātiskais slogs uzņēmējiem.
Savukārt kooperatīvās sabiedrības «Baltijas ogu kompānija» valdes locekle Māra Rudzāte norādīja, ka lēmums bijis ilgi gaidīts, līdz ar to jau šajā sezonā lauku uzņēmēji varēs sākt darbu, ņemot vērā jaunās likuma normas.