Vakar, atbalstot izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes priekšlikumu, valdība pieņēmusi nozīmīgu lēmumu par papilu līdzekļu piešķiršanu augstākajai izglītībai un zinātnei 2010.gadā – 1,76 miljonus latu.
Piešķirts papildu finansējums augstākajai izglītībai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Proti, skatot valsts budžeta projektu 2010.gadam, atbalstīts ministres iesniegtais priekšlikums izmaiņām likumprojektā «Par valsts budžetu 2010.gadam», ieskaitot valsts pamatbudžeta ieņēmumos valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 1 768 000 latu apmērā, novirzot papildu finansējumu 884 000 latu apmērā valsts budžeta apakšprogrammai 03.01.00. «Augstskolas» un 884 000 latu apmērā valsts budžeta apakšprogrammai 05.02.00. «Zinātnes bāzes finansējums».
Ministre norāda, ka šodien lemtais un iepriekš panāktais, tajā skaitā – IZM un LIZDA sarunās, ir nozīmīgs progress saistībā ar finansējumu IZM pārziņā esošajām jomā, tajā skaitā – augstāko izglītību un zinātni. Proti, šobrīd bāzes finansējums zinātnei 2010.gada valsts budžeta projektā ir 7,88 miljoni latu, kas ir par apmēram 3 miljoniem latu vairāk nekā sākotnēji, un tuvojas 2009.gada līmenim – 8,48 miljoni latu. Savukārt augstākajai izglītībai finansējums 2010.gada valsts budžeta projektā ir par gandrīz 6 miljoniem latu lielāks, nekā sākotnēji plānots.
Tas stabilizēs situāciju augstākajā izglītībā, ļaus risināt jautājumus saistībā ar līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektiem zinātnē u.c.
T.Koķe uzsver, ka tieši ES struktūrfondu līdzekļi ir būtisks finansējuma avots augstākajai izglītībai un zinātnei. Turklāt šajās jomās jau īstenoti nozīmīgi projekti, kā arī šobrīd un nākotnē augstākajai izglītībai un zinātnei ir pieejams un paredzēts ES struktūrfondu atbalsts. Piemēram, pašlaik no ESF līdzekļiem tiek maksātas stipendijas doktorantūras un maģistrantūras studentiem, tāpat plānots uzsākt vairākas aktivitātes, paredzot tām atbilstošu līdzfinansējumu.
Vienlaikus ministre piebilst, ka strādājot pie valsts un pašvaldību darbinieku vienotās darba samaksas sistēmas, IZM izdevies panākt, ka pedagogi (kā skolu, tā augstskolu), netiek iekļauti šajā sistēmā, jo šobrīd alga, ar kādu pedagogi tiktu iekļauti šajā sistēmā, ir zema.