Lai pilnveidotu informācijas apmaiņas un elektronisko dokumentu aprites procesu valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Tieslietu ministrija (TM) izstrādājusi trīs likumu grozījumu projektus, kas šodien tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.
Kā aģentūru LETA informēja TM preses sekretāre Ksenija Novikova, kopumā ar šiem grozījumiem iecerēts novērst valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto datu neatbilstības, vienlaikus samazinot administratīvo slogu personām, kā arī ieviest elektroniska nostiprinājuma lūguma saņemšanas un informācijas apstrādes sistēmu un izveidot elektroniska dokumenta pārvaldības un saņemšanas modeli zemesgrāmatu nodaļā.
Grozījumu projekts Zemesgrāmatu likumā paredz virkni procedūru, kuru veikšanai personai turpmāk nebūs jāapmeklē divas institūcijas. Tāpat tiek paplašināts tās informācijas apjoms, kuru valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata varēs saņemt tiešsaistes datu pārraides režīmā no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas attiecībā uz nekustamo īpašumu objektu tehniskajiem datiem, kā arī no Iedzīvotāju reģistra attiecībā uz personas datu izmaiņām.
Kā skaidroja Novikova, īstenojot šādu datu apmaiņu ar citām valsts informācijas sistēmām, informācija par nekustamā īpašuma objektiem atbildīs pēdējiem datiem, kas ir citās informācijas sistēmās, kurās šīs izmaiņas ir ierosinājusi pati persona. Papildus minētajam tiek paplašināts personu loks, kas nostiprinājuma lūgumu var iesniegt elektroniski. Proti, turpmāk nostiprinājuma lūgumu varēs iesniegt zvērināti tiesu izpildītāji un maksātnespējas procesa administratori par atzīmes ierakstīšanu, pārgrozīšanu vai dzēšanu, kā arī valsts un pašvaldību iestādes, ja nostiprinājuma lūgums pamatots ar šo iestāžu izdotu dokumentu.
Tāpat plānots noteikt zvērinātam notāram pienākumu taisīt nostiprinājuma lūgumu un iesniegt to elektroniski, ja nostiprinājuma pamatā ir notariāls akts. Minētā pienākuma noteikšana samazinās tādu gadījumu skaitu, kad pēc darījuma noslēgšanas nekustamā īpašuma īpašnieks savlaicīgi nenostiprina īpašuma tiesības zemesgrāmatā.
Turpmāk dokumenti būs uzturami valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā elektroniskā formā. Līdz ar to tiks nodrošinātas iespējas iesniegt nostiprinājuma lūgumus elektroniski, skaidroja Novikova.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts paredz, ka datorizētā zemesgrāmatā tiek glabāti dokumenti, kas saņemti, iesniedzot elektronisku nostiprinājuma lūgumu. Tāpat likumprojekts paredz, ka elektroniski saņemtie nostiprinājuma lūgumi un tiem pievienotie dokumenti ir glabājami tikai elektroniski un tie drukātā veidā nav pievienojami nekustamā īpašuma lietā.
Papildus tiks precizēts kancelejas nodevas apmērs, ja pēc viena dokumenta nostiprināmas tiesības vairākām personām. Atsevišķas kancelejas nodevas pārveidotas par maksas pakalpojumiem.
TM prognozē, ka minētie grozījumi likumā nodrošinās zemesgrāmatas nodalījumā esošo ierakstu pārskatāmību.
Tāpat likumprojekts paredz nodrošināt datu no īres līgumiem nodošanu pašvaldībām. Proti, likumprojekts paredz, ka valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs regulāri elektroniski paziņo pašvaldībām ne tikai par katru nekustamā īpašuma ierakstīšanas gadījumu, īpašuma tiesību pārejas gadījumu, bet arī īres un nomas tiesību nostiprinājumiem.
Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredz atsevišķas informācijas nodošanu zemesgrāmatām tiešsaistes datu pārraides režīmā, kā arī iespēju noteiktos gadījumos personas iesniegumu nodot attiecīgai zemesgrāmatu nodaļai grozījumu veikšanai zemesgrāmatas nodalījumā. Tādējādi tiktu nodrošināta abās informācijas sistēmās esošo datu aktualitāte, novērsta datu neatbilstības varbūtība un mazināts administratīvais slogs personai.
Savukārt grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" izslēgs prasību nostiprinājuma lūgumam pievienot dokumentus ar to informāciju, kas zemesgrāmatu tiesnesim ir iegūstama nepastarpināti no Kadastra informācijas sistēmas. Tas ļaus atteikties no kadastra izziņu sagatavošanas papīra formātā, kā arī pienākuma personai iesniegt zemesgrāmatā zemes robežu plānu vai uzrādīt kadastrālās uzmērīšanas lietu.
Tādējādi īpašuma tiesību nostiprināšanai uz nekustamo īpašumu nebūs nepieciešams iesniegt papildus jau valsts rīcībā esošos dokumentus. Šādas iestāžu sadarbības rezultātā notiekošās informācijas apmaiņa dos iespēju samazināt cilvēkiem abu iestāžu apmeklējumu skaitu, kā arī sagatavojamo un iestādēs iesniedzamo dokumentu skaitu. Vienlaikus tiks noteikts arī precīzāks definējums tām būvēm, kuras zemesgrāmatā neieraksta.
Lai grozījumi visos trīs minētajos likumos varētu stāties spēkā, tie vēl būs jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā.
