Šobrīd Saeimas Mājokļu apakškomisija tiek strādāts pie izmaiņām likumdošanā, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļus Latvijā nevarēs pārdot, nenomaksājot komunālo pakalpojumu parādus, portālu «Apollo» informēja Neatkarīgo deputātu pārstāve Ginta Šveicerem.
Plāno aizliegt pārdot dzīvokļus ar komunālajiem parādiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Plānots, ka nākotnē, pirms tiek reģistrētas kādas izmaiņas, Zemesgrāmatā būs jāiesniedz arī izziņa no pārvaldnieka par komunālo parādu neesamību. Panākot, ka īpašnieks nevarēs pārdot dzīvokļus ar komunālajiem parādiem, vismaz daļēji varēsim cīnīties ar komunālo parādu problēmu,» uzsver deputāts Viktors Valainis, norādot, ka šobrīd bieži ir gadījumi, kad dzīvokļa īpašnieks pārdod savu dzīvokli ar lieliem komunāliem parādiem. Tādējādi šos parādus nomaksāt spiesti kaimiņi, lai namam netiek atslēgti komunālie pakalpojumi, jo arī jaunais dzīvokļa īpašnieks juridiski par komunālo parādu nav atbildīgs.
«Ierosinājumu var salīdzināt ar situāciju ap auto, kuru pārreģistrēt uz citu vārdu arī nevar, kamēr nav nomaksāti visi sodi un nodokļi,» uzsver V. Valainis. Darbs pie izmaiņām ir tikai sācies, un Mājokļu apakškomisijā plānots iztirzāt vēl daudzas citas iniciatīvas, lai atvieglotu un uzlabotu šobrīd smago situāciju komunālo maksājumu jomā.
Jaunā norma dzīvē varētu izskatīties šādi: Pie dzīvokļu īpašuma jaunā īpašnieka reģistrācijai zemesgrāmatā tiks pieprasīta izziņa par visu komunālo pakalpojumu nomaksu un tiks noteikts, ka parāda esamības gadījumā jaunas tiesības uz dzīvokļa īpašumu netiek reģistrētas, kamēr parāds nav nomaksāts. Šāda kārtība liegtu pārdot dzīvokli ar komunālo maksājumu parādiem, kas pašreiz notiek ļoti bieži un komunālo pakalpojumu sniedzēji ir spiesti vērst piedziņu pret dzīvokļa bijušo īpašnieku, kurš iepriekšējā dzīves vietā vairs nav sastopams, un jaunais īpašnieks uzskata, ka uz viņu iepriekšējā īpašnieka vai īrnieka parādi par saņemtajiem pakalpojumiem nav attiecināmi.
Parādu masai pieaugot arvien palielinās iespēja, ka daudzdzīvokļu namam ātrāk vai vēlāk komunālo pakalpojumu sniegšana tiks pārtraukta, tādējādi apdraudot pārējos nama dzīvokļu īpašniekus un īrniekus, kuri regulāri norēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem.
Izziņas par saņemto pakalpojumu apmaksu un parādu neesamību būtu pievienojamas nostiprinājuma lūgumam zemesgrāmatai par dzīvokļa īpašnieka maiņu. Šis nosacījums attiektos uz apsaimniekošanas maksu un pamatpakalpojumiem - siltumenerģiju, auksto ūdeni, kanalizāciju un sadzīves atkritumiem.
«Saeima un valdība jau gadiem «muļļājas» ap jautājumiem, kā risināt problēmu ar arvien augošiem komunālajiem parādiem, kurus agri vai vēlu kādam nāksies segt. Jaunu likumdošanas iniciatīvu mērķis ir panākt, lai nākotnē milzīgu parādu uzkrāšanās nebūtu iespējama, vai arī vismaz šis jautājums tiktu sakārtots. Situācija, ka kaimiņiem/iedzīvotājiem jāatbild par nemaksātāja parādu, ir absurda,» tā V.Valainis.