Iespējams, Saeimā tiks dibināta īpaša apakškomisija, kura lems, kā deputātiem vajadzētu uzraudzīt drošības iestādes, ceturtdien vēsta «Latvijas Avīze».
Plāno izstrādāt likumu specdienestu uzraudzīšanai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan iepriekš pieņemtie vairāku ar valsts drošību saistītu likumu grozījumi atcelti pēc tam, kad Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tos nolēma neizsludināt, Saeimas Nacionālās drošības komisija vēl arvien uzskata, ka likumos tomēr vajadzētu skaidrāk pateikt, kā īstenojama parlamentārā uzraudzība pār specdienestiem.
Komisija jau pirms Saeimas vasaras brīvdienām sāka pētīt citu valstu parlamentu pieredzi specdienestu uzraudzīšanā un pat devās uz Vācijas Bundestāgu, lai noskaidrotu šīs valsts parlamentāriešu un drošības dienestu savstarpējās attiecības.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) «Latvijas Avīzei» pastāstījis, ka deputātiem vēl nav izdevies iepazīties ar visiem pieejamiem materiāliem par citu valstu pieredzi šajā ziņā. Daļa dokumentu vēl tiekot tulkota. Vācijas speciālisti esot apkopojuši visu Eiropas Savienības valstu praksi specdienestu uzraudzīšanā, deputātiem vēl kārtīgi jāiepazīstas ar šo pētījumu. Pati komisija meklējusi materiālus par NATO valstu attiecīgiem likumiem un praksi. «Kad saliksim to visu pa plauktiņiem, būs skaidrs, kādā virzienā mums jāvirzās,» sacīja Jaundžeikars.
Iespējams, Saeimā tiks veidota īpaša apakškomisija, kas izstrādās likumu par specdienestu parlamentāro uzraudzību, raksta «Latvijas Avīze». Apakškomisijā strādātu ne tikai Nacionālās drošības komisijas locekļi, bet arī pārstāvji no citām komisijām, kā arī Saeimas Juridiskā biroja. Viedoklis par to, kādam jābūt likumam, tiktu prasīts arī pašu specdienestu pārstāvjiem, solīja Jaundžeikars.
Tam, ka nepieciešams skaidrāk definēt deputātu tiesības kontrolēt specdienestus, piekrita arī opozīcijas — «Jaunā laika» — pārstāve Nacionālās drošības komisijā Linda Mūrniece, vēsta laikraksts. Patlaban neesot īsti skaidrs, ko deputāti drīkst darīt un ko ne, un kāda informācija drošības dienestiem parlamentāriešiem jāsniedz, un kādu tie var atteikt. Īpašs parlamentārās uzraudzības likums arī aizsargātu drošības iestādes no iespējamās konfliktēšanas ar parlamentu par kontroles apjomiem un dziļumu.
Jaundžeikars laikrakstam noliedzis, ka Saeimā varētu tikt izskatīti līdzīgi grozījumi tiem, kas savulaik atcelti, bet sacīja, ka deputāti varētu izstrādāt likumu par parlamentāro uzraudzību, taču par specdienestu uzraudzību kā tādu gan vajadzētu domāt arī valdībai.
Frakcijas «Saskaņas centrs» pārstāvis Nacionālās drošības komisijā Andrejs Klementjevs paredzēja, ka par iespējamo parlamentārās uzraudzības likumu būs smagas diskusijas: «Piemēram, tās pašas telefonsarunu noklausīšanās. Būs jālemj, vai komisijas deputātiem vispār jāatstāj tiesības kontrolēt noklausīšanās likumību. Jo patlaban deputāti parakstās, ka pārbaudījuši, un viss kārtībā, kaut patiesībā tā ir fiktīva kontrole, jo mēs taču pārbaudām tikai, vai ir sankcijas noklausīties, bet nekontrolējam, vai šai sankcijai ir pamats. Līdz ar to pašreizējai kontrolei nav nekādas jēgas. Tātad vai nu šī funkcija mums vispār jāatņem, vai arī jādod plašākas pilnvaras.»
Jaundžeikars uzskata, ka saistībā ar telefonsarunu noklausīšanos nopietnākai kontrolei būtu jābūt arī pār to, kur paliek noklausīšanās laikā gūtie materiāli, kam tie pieejami pēc tam, kad noklausīšanās un izmeklēšana beigusies.
Atšķirībā no Latvijas Vācijā visi Bundestāga deputāti automātiski saņem pielaidi valsts noslēpumiem. Latvijā to lemj Satversmes aizsardzības birojs. Pēc Jaundžeikara domām, Vācijā noteiktā kārtība ir pareizāka, jo «kas gan var būt augstāks par parlamentu».
Iepriekš portālam «Apollo» Jaundžeikars sacīja, ka līdz septembrim varētu tikt izstrādāts jauns likumprojekts, kas paredz parlamentāro kontroli pār drošības iestādēm. «Mums ir vajadzīgs nopietns likumprojekts, kas nerada šaubas ne Latvijas sabiedrībai, ne arī dažādām institūcijām,» iepriekš norādīja deputāts. Viņš jūlija sākumā sacīja, ka aktīvs darbs pie likumprojekta izstrādes notiks visu vasaru, lai jau rudenī tas būtu gatavs.