Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vakar rīkoja nozares ekspertu tikšanos «Par plaušu transplantācijas iespējām, nepieciešamību un finansiālajiem aspektiem Latvijā». Diskusijā piedalījās ārsti pulmonologi, ķirurgi, kardiologi, Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta (NVD) atbildīgie speciālisti, kā arī Pulmonālās hipertensijas un Cistiskās fibrozes biedrību pārstāvji, informēja Sendija Burka - Šaicanova, LĀB mediju projekta vadītāja.
Plaušu transplantācijas operācijas Latvijā šobrīd netiek veiktas, tāpēc pacienti ir spiesti meklēt iespējas operāciju veikt ārzemju klīnikās, piem., Austrijā vai Francijā. Plaušu transplantācijas operācijas ar ļoti labiem rezultātiem veic arī Igaunijas un Baltkrievijas klīnikās, kur medicīnisko manipulāciju cena ir uz pusi lētāka nekā, piem., Vīnes klīnikā, kur operācijas cena ir apmēram 120 000 - 150 00 eiro. Salīdzinājumā - Igaunijā operācijas cena ir aptuveni 50 000 eiro, bet Baltkrievijā vēl lētāk - 30 000 eiro. Jāņem vērā, ka izmaksas var ļoti atšķirties atkarībā no pacienta veselības stāvokļa un operācijas apjoma, kā arī pacienta sagatavošanas un pēcoperācijas ārstēšanas izdevumiem.
Diskusijā ar ievada ziņojumu un skaidrojumu par kopējo situāciju plaušu transplantācijas jomā Eiropā uzstājās LU asoc. prof. Alvils Krams. Viņš atzina, ka plaušu transplantācijas problēma ir ļoti aktuāla: «Kad prese ziņo par kārtējo nepieciešamību veikt transplantāciju un lūdz ziedot naudu operācijai, tiek uzdots jautājums, kāpēc mūsu valsts šādas operācijas neapmaksā un kur pacientam vērsties, lai glābtu savu dzīvību.» Savā ziņojumā A. Krams atzina, ka konkrētais gadījums, kad sabiedrībai tiek lūgts ziedojums, lai glābtu jaunās sievietes Zanes (32 gadi) dzīvību, plašākai auditorijai atklāj situācijas patieso seju: «Tagad paveras problēmas «aisberga» neredzamā daļa. Valstiski mums pagaidām nav sistēmiskas pieejas plaušu transplantācijā.»
Latvijā ar plaušu cistisko fibrozi gadā slimo ap 40 pacientu, no kuriem lielākajai daļai būtu vajadzīga plaušu transplantācija. Dažādu ļoti nopietnu nozoloģiju pacientiem, tostarp ar plaušu hipertensiju, būtu vajadzīgas 5 - 6 operācijas gadā. Protams, elpceļu mazspēja, ko varētu ārstēt ar plaušu transplantāciju, ir daudziem citiem pacientiem, galvenokārt vecāka gadagājuma smēķētājiem ar HOPS. LĀB nozares ekspertu tikšanās uzdevums bija noskaidrot, vai pacientam ir iespējas saņemt Latvijā pilnu informāciju par ārstēšanas iespējām tepat vai citās valstīs, kā arī mainīt valsts medicīnas finansēšanas modeli, paredzot valstij apmaksāt plaušu transplantācijas operācijas vismaz bērniem un gados jauniem pacientiem. Diskusijā tika meklēti risinājumi efektīvākai un finansiāli izdevīgai ārstēšanai un meklētas atbildes uz jautājumiem, vai nākotnē šādas operācijas ir veicamas arī Latvijā un kurām pacientu grupām tās būtu apmaksājamas no valsts budžeta.
Ļoti labus rezultātus plaušu transplantācijas jomā sasniegusi Tartu Universitātes klīnika Igaunijā, un šādas operācijas veic arī Lietuvā. Izstrādājot agrīno skrīnigu bērniem, ārstēšanas un pēcoperācijas tehnoloģiskos procesus, Latvijai nav jārada jauna shēma. Var izmantot kaimiņu pieredzi. Rīgas Austrumu KUS Tuberkulozes un plaušu slimību centra ķirurgs Māris Apšvalks diskusijā uzsvēra: «Plaušu transplantācija ir nepieciešama, nepieciešamā tehnoloģija Latvijā ir atrodama, bet jāapzinās, vai Latvija ir gatava to finansēt.» Latvijas pacientiem jābūt iespējai izvēlēties tuvāko, lētāko un bez šaubām kvalitatīvāko medicīnas aprūpi, bet ilgtermiņā jāizvērtē, vai šādas operācijas nākotnē var veikt arī mūsu valsts klīnikās.
Latvijā plaušu transplantācijas operācijas šobrīd nav valsts budžeta apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums. Diskusijas dalībnieki ierosināja - izskatīt konkrētas slimības medicīniskas indikācijas, pacientu iespējas atgriezties sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. NVD dienesta direktora vietnieks Andrejs Doveiks secināja, ka tuvākajos gados radikālas izmaiņas transplantācijas operāciju jomā nav gaidāmas: «Var koriģēt mūsu veselības attīstības programmas prioritātes un šīs operācijas iekļaut kompensējamo medicīnisko manipulāciju sarakstā. Tomēr vislielākā uzmanība jāpievērš stereotipu maiņai: transplantācijas operācijas nav mērāmas kā valsts budžeta izdevumi. Tie ir cilvēki, kuri dzīvos, strādās un nodokļus maksās Latvijā.»
LĀB prezidents Pēteris Apinis diskusijas noslēgumā uzsvēra, ka ir jādomā, kā pārstrukturēt esošos veselības budžeta līdzekļus un jāizmanto ESF iespējas, kas paredz medicīnas nozares attīstību. Eiropas struktūrfondu līdzekļus var izmantot, ieviešot Ajunas tehnoloģijas un aicinot pasaules plaušu ķirurģijas līderus uz operācijām Latvijā. P.Apinis: «Ar ESF līdzekļiem Latvijai vajadzētu nevis krāsot ēku sienas, bet virzīt zinātnisko domu, veicināt vietējo speciālistu izaugsmi, padarīt Latvijas medicīnu par eksportspējīgu preci - proti, Latvijā veikt operācijas citu valstu pacientiem, tā piesaistot līdzekļus. Tas ir izdarāms, vēlreiz pārskatot Eiropas struktūrfondu izlietošanas plānu 2014.-2020.gadam.»
