Ir pamats domāt, ka bijušo Rīgas domes amatpersonu Raimonu Janitu, kurš bija viens no galvenajiem apsūdzības lieciniekiem tā dēvētajā domes kukuļošanas lietā, «uzmetusi» nevis tiesa, bet gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un prokuratūra, raksta portāls «Pietiek.com».
Likumsargi «aizmiruši» Janitam pirms apjomīgo liecību sniegšanas paskaidrot, ka Krimināllikums tiesai neļaus piespriest mazāku sodu, nekā noteikts likumā. Šāds secinājums izdarīts juridiskajā ekspertīzē, kas nonākusi «Pietiek.com» rīcībā. KNAB un prokuratūras komentāri par šiem secinājumiem pagaidām nav zināmi.
Janita Rīgas domes kukuļošanas lietā līdz uzņēmēju Raimondu Štālbergu bija galvenais apsūdzības liecinieks. Taču saskaņā ar tiesas ieskatu bargi cietumsodi tika piespriesti ne tikai Vilnim Štramam (astoņi gadi) un Pēterim Strancim (seši gadi), bet arī Janitam, kurš paša un advokāta Egona Rusanova gaidītās tiesas žēlastības vietā tika pie trim gadiem ieslodzījuma. Rusanovs bija sašutis par šo spriedumu - ar šādu spriedumu cilvēkam, kurš aktīvi sadarbojies ar izmeklētājiem, valsts zāģējot zaru, uz kura pati sēž.
Kā izriet no juridiskās ekspertīzes, Janitam vai vismaz viņa advokātam vajadzējis saprast - patiesībā KNAB un prokuratūra tikai par katru cenu vēlas saņemt no bijušā Rīgas domes ierēdņa vajadzīgās liecības, labi apzinoties, ka viņam, iespējams, dotajiem solījumiem nemaz nav reālu iespēju piepildīties.
No Janitas liecībām, ko 2008.gada februārī aizturētais ierēdnis devis tā paša gada pavasarī, izriet, ka viņš par daudziem būtiskiem faktiem KNAB izmeklētājiem apcietinājumā ziņojis, jo «ar šo es labprātīgi un vaļsirdīgi vēlos izmantot savas Krimināllikuma 324.pantā paredzētās tiesības un paziņot par to, ka esmu bijis iesaistīts kukuļošanas faktā, par kuru izmeklēšanai līdz šim nebija informācija un uz kā pamata es vēlētos, lai es tiktu atbrīvots no kriminālatbildības par līdzdalību jebkurā formā šajā noziedzīgajā nodarījumā, kā arī lūgt šīs manas liecības ņemt vērā kā manu būtisku palīdzību izmeklēšanai atklājot citu personu izdarītu sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, kurš ir smagāks par manu nodarījumu, lai tas viss savā kopumā Kriminālprocesa likuma 410.panta kārtībā dotu ģenerālprokuroram iespēju ar savu lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret mani».
Taču kriminālprocesu pret Janitu prokuratūra izbeidza tikai divās daļās - saistībā ar tā saucamajām Rusova ielas un Dzelzavas ielas epizodēm. Pirmajā no šīm epizodēm Janita saskaņā ar prokurora atzinumu faktiski darbojies tikai kā «pastnieks», - viņš kā amatpersona nav varējis būtiski ietekmēt Rīgas teritorijas plānojuma izstrādi un tikai šīs krimināllietas ietvaros tāpat notiesāto Štrama un Stranča uzdevumā vienkārši pieņēmis no uzņēmējiem kukuli, ko tālāk novietojis Štrama norādītajā vietā, pats sev neko no šīs naudas nepiesavinoties.
Savukārt otrās epizodes ietvaros Janita tāpat formāli labprātīgi izmeklētājiem paziņojis par 5000 eiro nodošanu Štramam. Šīs epizodes shēma gan bijusi būtiski sarežģītāka, taču saskaņā ar prokurora lēmumu Janitas atzīšanās tāpat esot uzskatāma par pietiekami labprātīgu.
Taču Janitam nav paskaidrots, ka uz viņa veiktajām darbībām vienalga attiecas Krimināllikumā uzskaitītie atbildību pastiprinošie apstākļi, tostarp tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts atkārtoti vai veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā un ka noziedzīgs nodarījums izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli.
Līdz ar to tiesai faktiski nav bijis citas iespējas kā noteikt Janitam reālu cietumsodu, jo saskaņā ar tā paša Krimināllikuma normām tā nav varējusi - pat, ja būtu gribējusi, - domes ierēdnim noteikt maigāku sodu. Turklāt tai bijis jāņem vērā arī tas, ka paša Janitas izdarītie noziedzīgie nodarījumi attiecas uz sevišķi smagu noziegumu grupu un ir tik daudz atbildību pastiprinošu apstākļu.
«Šī situācija rada iespaidu, ka KNAB atbildīgās personas, kas bijušas iesaistītas šajā procesā, un prokuratūra varētu būt apzināti nolēmuši maldināt Raimondu Janitu, izliekoties viņam labvēlīgi un zinot, ka tiesa šo «kļūdu» labos, pati kļūstot par vainīgo sabiedrības acīs,» teikts ekspertīzē.
Kā ziņots, daļu no apsūdzībai svarīgajām liecībām Janita ir sniedzis, kad pēc formālas atbrīvošanas no apcietinājuma 2008.gada martā nevis atlaists mājup, bet nekavējoties pārvests uz KNAB telpām, kur arī labprātīgi ziņojis par jauniem viņam zināmiem noziedzīgiem nodarījumiem domes kukuļošanas lietā.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesā ir saņemtas vairākas apelācijas sūdzības par notiesājošo spriedumu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā. Spriedumu pagaidām pārsūdzējuši Janitas, Štrama, Stranča un uzņēmējas Ināras Vilkastes aizstāvji, kā arī pati Vilkaste.
Apelācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas 11.marta spriedumu ir iesniedzis arī prokurors Māris Leja. Viņš lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par kādreizējam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Janitam piespriesto sodu un daļā par uzņēmējai Vilkastei piespriesto sodu.
Prokurora ieskatā, Janitu apgabaltiesa ir sodījusi pārāk bargi, bet Vilkastei noteikts pārāk maigs sods. Leja uzskata, ka Janitam būtu jāpiemēro brīvības atņemšana uz vienu gadu bez mantas konfiskācijas. Pēc prokurora domām, arī Vilkastei būtu jāiet cietumā. Viņu prokurors lūdz sodīt ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem un daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot viņai pirmstiesas izmeklēšanas laikā arestēto mantu.
Līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums ir pārsūdzēts visu to apsūdzēto interesēs, kuri prokuratūras ieskatā bijuši saistīti ar kukuļu pieņemšanu. No personām, kuras Rīgas apgabaltiesa atzina par vainīgām saistībā ar kukuļu došanu, spriedumu līdz šodienai ir pārsūdzējusi vienīgi Vilkaste un viņas aizstāvība, bet no Andreja Inkuļa un Prīta Tominga apelācijas sūdzības pagaidām nav saņemtas. Lieta joprojām atrodas Rīgas apgabaltiesā.
Kā ziņots, 11.martā Rīgas apgabaltiesa nolasīja spriedumu tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā.
Trīs apsūdzētie - iespējamie kukuļu saņēmēji - tika sodīti ar bargiem cietumsodiem, bet trim privātpersonām, kas apsūdzētas kukuļu došanā, tiesa piemēroja naudas sodus.
Bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Štramam apgabaltiesa piesprieda astoņu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, apcietinot viņu tiesas zālē.
Štrama toreizējam vietniekam Strancim tiesa piemēroja sešu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, arī viņš tika apcietināts uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas.
Janitam tiesa piemēroja trīs gadu cietumsodu, apcietinot viņu tiesas zālē.
Savukārt uzņēmējai Vilkastei tiesa nolēma piemērot naudas sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 40 000 latu apmērā.
Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Inkulim tiesa nolēma piespriest naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 24 000 latu apmērā.
Arī kompānijas «NCC Spilve Development» pārstāvim Igaunijas pilsonim Tomingam tiesa piesprieda naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 24 000 latu apmērā.
Kā ziņots, lietā ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai.
