Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijām Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas izstrādāti ar mērķi paplašināt pārvaldnieka pienākumu loku un līdz ar to arī atbildību par īpašuma efektīvu apsaimniekošanu.
Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz precizēt līgumu veidus, kurus pārvaldnieks kā pilnvarotā persona slēdz dzīvokļu īpašnieku vārdā, paredz nosacījumu, ka, saņemot pilnvarojumu dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus, pārvaldnieks vienlaikus uz likuma pamata iegūst tiesības veikt maksājumus un saņemt maksājumus, kā arī vērsties tiesā pret dzīvokļa īpašnieku pat tad, ja tas nav norādīts pārvaldīšanas līgumā.
Lai novērstu riskus par iespējamo pārvaldnieka sensitīvās informācijas par viņa tirgus daļu nonākšanu konkurentu rīcībā, ir paredzēts pārvaldnieku reģistrā iekļaujamo ziņu dalījums publiskojamās un nepubliskojamās ziņās.
Tāpat grozījumos ietverts uz likuma pamata esošs pilnvarojums līdz pārvaldīšanas līgumu noslēgšanai biedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām nodrošināt obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības dzīvojamās mājās.
Ievērojot faktu, ka patlaban neviena no profesionālās kompetences novērtēšanas institūcijām vēl neveic pārvaldnieku profesionālās kompetences novērtēšanu, līdz 2013.gada 30.jūnijam tiks pagarināts termiņš, kurā pārvaldnieks var veikt profesionālās kompetences novērtēšanu.
Mājas pārvaldniekam ir būtiska loma īpašuma kvalitatīvā apsaimniekošanā, tostarp situācijas kontrolē, tādēļ parāda apjomu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem var mazināt aktīvāka komunikācija starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašniekiem, skaidro ministrija.
Ekonomikas ministrija norāda, ka apsaimniekotājam jāveic aktīvāka komunikācija ar dzīvokļu īpašniekiem, lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, kā arī lai sekmētu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu. Apsaimniekotāja dialogs ar dzīvokļu īpašniekiem īpaši svarīgs esot parāda izveidošanās sākumposmā, kas ļautu samazināt parāda uzkrāšanos.
