Premjers domā, ka kliedētas prezidenta bažas par ZRP šķeltnieku uzticamību

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Toms Kalniņš/VPK

Jaunās koalīcijas premjera amata kandidātam Valdim Dombrovskim (V) šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu radies iespaids, ka lielā mērā ir kliedētas prezidenta iepriekš paustās bažas par sešu no Zatlera reformu partijas (ZRP) atšķēlušos deputātu uzticamību.

Tikšanās laikā pārrunāts patlaban izveidotais koalīcijas piedāvājums - «Vienotība» un ZRP, un nacionālā apvienība «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī seši šķeltnieki, ar kuriem slēgs sadarbības līgumu.

Premjers norādīja, ka Valsts prezidentam doti papildu apliecinājumi no šiem sešiem deputātiem, ka minētais 56 deputātu koalīcijas modelis ir dzīvotspējīgs.

«Strādājām pie tā, lai kliedētu bažas par šiem sešiem deputātiem. Domāju, ka lielā mērā izdevās tās izkliedēt, bet lēmums būs jāpieņem prezidentam,» teica Dombrovskis.

Prezidentu mēģināts arī pārliecināt, ka šie deputāti būs spējīgi pieņemt sarežģītus lēmumus, piemēram, par budžetu.

Dombrovskis norādīja, ka ZRP ir izdarījuši lielu darbu, runājot ar šiem deputātiem.

Dombrovskis atzina, ka iepriekš jaunveidojamā koalīcija izskatījusi iespēju rast risinājumu un pieaicināt zemkopības ministra amatam Jāni Dūklavu (ZZS) kā bezpartejisku kandidātu, bet ZRP «sarkanās līnijas» esot bijušas acīmredzami tik lielas un plašas, ka tas nav bijis iespējams.

Dombrovskis uzsvēra, ka Dūklava piesaistīšana izskatīta tikai kā viens no iespējamiem risinājumiem. Viņš arī apgalvoja, ka neesot notikuši mēģinājumi meklēt individuālu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvju atbalstu, bet esot runāts ar ZZS, meklējot koordinētu pieeju, kā nodrošināt vismaz ZZS konstruktīvu darbu opozīcijā.

Premjers arī norādīja, ka oficiāla piedāvājuma ZZS neesot bijis.

Valsts prezidents Bērziņš iepriekš bija paudis skepsi par minēto sešu šķeltnieku uzticamību un vēlējās no koalīcijas veidotājiem sagaidīt piedāvājumu, kas nodrošinātu jaunveidojamai valdībai stabilāku atbalstu Saeimā.

LETA jau ziņoja, ka valdības veidošanas sarunas nonākušas sarežģītā situācijā.

Pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām pagājušajā nedēļā ZRP un «Vienotība» bija nolēmusi veidot koalīciju ar nacionālo apvienību VL-TB/LNNK, opozīcijā atstājot gan vēlēšanu uzvarētāju «Saskaņas centru» (SC), gan parlamentā vismazāk pārstāvēto politisko spēku ZZS. Šāds koalīcijas modelis valdībai garantētu 56 deputātu atbalstu.

Tomēr svētdien, 16.oktobrī, seši ZRP biedri - Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs - paziņoja par izstāšanos no ZRP, tādējādi ZRP, «Vienotībai» un VL-TB/LNNK droši parlamentā ir tikai 50 balsis. No ZRP aizgājušie deputāti, kas parlamentā veido neatkarīgo deputātu grupu, gan ir izteikušies, ka atbalstīšot Dombrovska veidoto jauno valdību. Tomēr Valsts prezidents Bērziņš koalīcijas veidotājiem norādīja, ka ir skeptisks par šo sešu deputātu uzticamību un ka nepieciešams pilnveidot koalīcijas modeli.

Arī pirmdien parlamentā notikušais balsojums par ZRP virzīto Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātu Valdi Zatleru apliecināja, ka šādai koalīcijai ir nopietns pamats bažām par iespēju nodrošināt Saeimā vairākumu. Lai arī koalīciju veidojošās partijas bija solījušas atbalstīt Zatleru Saeimas priekšsēdētāja amatā, tomēr divās balsošanās kārtās viņš ievēlēts netika. Otrajā kārtā par viņu nobalsoja tikai 45 deputāti, pret balsoja 51 tautas kalps, bet pārējie biļeteni bija sabojāti un atzīti par nederīgiem.

Otrdien par Saeimas priekšsēdētāju tika ievēlēta «Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa, tomēr arī viņa saņēma tikai 51 deputāta atbalstu.

SC līderis Nils Ušakovs aģentūrai LETA jau iepriekš norādīja, ka SC neatbalstīs valdību, kurā nebūs SC ministru.

SC parlamenta ārkārtas vēlēšanās ieguva visvairāk jeb 31 mandātu. «Vienotība» ieguvusi 20 mandātus, ZRP pēc sešu deputātu aiziešanas palikuši 16 mandāti, VL-TB/LNNK ieguvusi 14 mandātus, bet ZZS - 13 mandātus. Parlamentā darbosies arī seši neatkarīgie deputāti - Olšteins, Siliņa, Rusiņš, Upenieks, Valainis un Junkurs.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu