«Sauklis «atlaist Saeimu» bija aktuālāks nekā pašreiz, un tam iemesli bija pavisam citi - tas bija jautājums par valsts pārvaldes caurredzamību, vai valsts pārvalde pieņem lēmumus sabiedrības interesēs, korupcijas jautājumi, KNAB bijušā vadītāja atlaišanas epopeja. Tie zināmā mērā bija jautājumi, kas izraisīja prasību atlaist Saeimu,» premjers klāstīja.

Viņš norādīja, ka pēc Ivara Godmaņa valdības krišanas JL piedāvāja alternatīvu - veidot pagaidu valdību ar bezpartejisku premjeru līdz Saeimas ārkārtas vēlēšanām.

«Toreiz problēma bija tā, ka uzrunātie bezpartejiskie kandidāti visi atteicās, līdz ar to mēs uzņēmāmies šīs valdības vadību un skaidri definējām, ka mūsu uzdevums ir strādāt līdz kārtējām 10.Saeimas vēlēšanām,» premjers atgādināja.

Uz jautājumu, vai pēc JL ieiešanas valdībā Saeima ir kvalitatīvi mainījusies, Dombrovskis atbildēja: «Nav mainījusies, bet otrs arguments ir - jo tuvāk nāk kārtējās Saeimas vēlēšanas, jo mazāk motivācijas ir rīkot ārkārtas vēlēšanas.«

Vaicāts par attiecībām koalīcijā, premjers norādīja, ka JL, ejot koalīcijā, «nebija nekādu ilūziju par atsevišķiem koalīcijas partneriem». «Mums ir bijusi iepriekšējas neveiksmīgas sadarbības pieredze, pietiekamu laiku esam bijuši opozīcijā dažādās kombinācijās,» premjers piebilda.