Valdības īstenotā pašvaldību apvienošanas politika izraisīs jaunus iedzīvotāju emigrācijas viļņus labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm, prognozē Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds.
Prognozē jaunu iedzīvotāju emigrācijas vilni (274)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šonedēļ Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ar mērķi turpināt pašvaldību apvienošanās veicināšanu, kas būtu viens no plānotajiem soļiem nākotnē gandrīz četras reizes samazināt pašvaldību skaitu Latvijā. Grīnvalds prognozē, ka šāda valsts politika sekmēs vēl lielākas dzīves līmeņa plaisas veidošanos starp atsevišķiem novadu centriem un pārējo Latvijas daļu un nākotnē neizbēgami novedīs pie kļūdu labošanas – risinājumu meklēšanas un līdzekļu investēšanas, lai novērstu jaunus iedzīvotāju emigrācijas viļņus.
«Jau Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014. – 2020.gadam ietvertais novadu attīstības centru modelis «9 plus 21» nosaka izredzētās pašvaldības, kam būs priekšrocības ES fondu līdzekļu apguvē nākamajā plānošanas periodā, būtiski ierobežojot citu novadu iespējas saņemt attīstībai tik būtiski nepieciešamos līdzekļus. Tas nozīmē, ka valsts ir izvēlējusies nenodrošināt līdzsvarotu reģionu attīstību, bet gan sev ērtāko pašvaldību administrēšanas veidu, jo valsts pārvaldē vieglāk ir strādāt ar 30 pašvaldībām, nevis ar 119. Šim attīstības modelim var prognozēt negatīvas sekas nākotnē, kad valsts būs beigusi eksperimentēt un aktīvi ķersies pie kļūdu labošanas. Diemžēl šajā kļūdu mācīšanās un labošanas spēlē ir iesaistīti 89 novadu iedzīvotāji,» uzsver Grīnvalds.
Grīnvalds norāda, ka netālredzīgās valsts politikas dēļ jau tuvākajos gados izjutīsim vēl lielāku ekonomiskās attīstības atšķirību starp novadiem, jo ir skaidrs, ka ES fondu līdzekļi pilsētvides attīstībai būs koncentrēti tikai 30 pašvaldību centros. «Jau šobrīd var redzēt, ka lielās pašvaldības lielāko daļu līdzekļu iegulda nevis apkārtējās teritorijas attīstīšanā, bet gan koncentrē pilsētā, katru gadu pārrokot ceļus un «modernizējot» ūdenssaimniecības, kurām iedzīvotāji kūtri pievienojas, jo ir dārgi,» saka Grīnvalds.
«Ir skaidrs, ka valsts ar šādu politiku vēlas panākt, lai līdzekļu trūkuma dēļ pašvaldības labprātīgi - piespiedu kārtā apvienotos. Tomēr sekas šādai rīcībai var jau šobrīd prognozēt – skaidrs, ka tas izraisīs jaunus iedzīvotāju emigrācijas viļņus labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm, jo diez vai šīm 30 pašvaldību centriem naudas būtu tik daudz, lai ar to naski dalītos,» brīdina Grīnvalds.