Tiek prognozēts, ka kreditēšanas struktūra pakāpeniski mainīsies — vienlīdz ar izsniedzamo kredītu krišanos augs kredītkaršu daudzums, kuras bankas izsniegs saviem klientiem, portālam «Apollo» pavēstīja «Latvijas reitingu» socioloģe Irina Žemčugova.
Prognozē kreditēšanas struktūras maiņu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc Latvijas Bankas datiem, kredītkaršu skaits, kuras izsniegušas bankas, strauji aug. Tādējādi katram iedzīvotājam ir debeta norēķinu karte, bet dažiem pat vairākas kartes un konti vairākās bankās.
Kredīta apjoms kartē varētu svārstīties no dažu algu apmēra līdz pat 3–5 tūkstošiem latu gadā bez ķīlas, taču ar diezgan augstu procenta likmi — 18–20% gadā.
Tā kā bankas vairs nevar kreditēt nekustamos īpašumus līdzšinējā apjomā, iespējams, kredītkaršu izsniegšana paliks kā viena no pēdējām iespējām nopelnīt.
Iedzīvotājiem ir ērtāk, ja pie rokas ir kāda naudas rezerve «dažādiem gadījumiem». Var prognozēt, ka līdz 50% iedzīvotāju izmantos iespēju saņemt kredītkarti. Taču, ņemot vērā to, ka šīs kartes tiek izsniegtas bez jebkādas ķīlas, augstie procenti apliecina tādu pašu risku bankām nesaņemt atpakaļ savu naudu.