Radiatoru tumšās un gaišās puses

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: žurnāls «Mans nams ir mana pils»

Žurnāla «Mans Nams Ir Mana Pils» aprīļa numurā tika publicēti izvilkumi no interneta konferencēm par cilvēku viedokļiem apkures iespēju un radiatoru jautājumos. Žurnāla redaktori nebija gaidījuši tādu viedokļu un jautājumu daudzumu, kādu saņēma. Protams, ka problēma Latvijai kā zemei, kurā bez apkures neizdzīvot, ir aktuāla. Tomēr viedokļu daudzveidība par to, kā to nodrošināt, ir sevišķas ievērības vērta. Te, kā jau Latvijā — kur divi latvieši, tur trīs viedokļi. Tā tika nolemts, ka, lai gūtu precīzu iespaidu par šiem jautājumiem, jāuzklausa arī dažādu ekspertu viedokļi, un žurnāls devās pie SIA «Rettig Radiators», kas atrodas Maskavas ielā 418B, valdes priekšsēdētāja Induļa Krūmiņa.

— Kā vislabāk varētu iepazīstināt ar Jūsu uzņēmumu?

— SIA «Rettig Radiators» ir 100% somu uzņēmuma «Rettig Värme Ab» meitasuzņēmums, savukārt tas ietilpst koncernā «Rettig ICC» («Indoor Climate Comfort»), savukārt tas ir viena piektā daļa no maza ģimenes uzņēmuma, ko pārvalda trīs brāļi un māsa ar uzvārdu Rettig — «Rettig Group Ltd». Šā uzņēmuma produkcija Latvijā bija zināma jau agrāk (uzņēmums «Rettig» pastāv jau kopš 1953. gada). Mēs Latvijā pārstāvam šo uzņēmumu kopš 2000. gada 2. janvāra. Patlaban apkalpojam jau 27% Latvijas tirgus.

— Tātad patlaban Jūs pārstāvat Latvijā vienu no slavenākajiem radiatoru ražotājiem Eiropā un noteikti zināt ļoti daudz par šo produkta veidu vispār.

— Lai radītu pilnīgu iespaidu par radiatoriem, ir jāsāk ar apkuri kā tādu. Nedrīkst izteikt apgalvojumus par labu kādam apkures veidam, neņemot vērā to, kas vispār konkrētajā apvidū ir pieejams. Jo tur, kur ir pieejama gāze, ir jāizmanto šī iespēja. Tur, kur gāzes nav, cilvēki nebūs spiesti meklēt citus risinājumus. Nākamais lētākais solis ir siltumsūkņi, tad sašķidrinātais kurināmais, tad elektrība kā pats dārgākais apkures veids.

— Kur paliek malka un ogles?

— Diemžēl malka un ogles ir viens no netīrākajiem apkures veidiem, kas var būt, un šiem cieto kurināmo veidiem ir raksturīgs periodiskums. Par oglēm vispār nav vērts runāt, jo to radītā netīrība ir visiem zināma — šlaga, smirdīgi dūmi. Par granulu katliem es neko tā īsti nevaru pateikt, jo te domas dalās 50 pret 50 — vieni saka, ka baigi labi, otri, ka nekā laba tur nav. Jābūt ļoti augsta līmeņa speciālistam, lai uzprojektētu un samontētu labu apkures sistēmu cietajam kurināmajam, jo tai ir sarežģīta liekā siltuma uzkrāšanas un akumulēšanas  sistēma.

Diemžēl daudzos objektos esmu redzējis cietā kurināmā apkures sistēmas, kurām nav uzstādītas akumulēšanas tvertnes.

Mūsdienu būvniecības tendences ir vērstas uz enerģijas taupīšanu, bet bieži vien tādā veidā mēs paši nodarām sev pāri. Nomainām vecos, šķirbainos koka logus pret pakešu, uzlabojam apkuri, bet pēkšņi sāk svīst ciet logi. Nav ventilācijas. Ko darīt? Var ierīkot piespiedu ventilāciju, bet var arī izmantot ērtāku un lētāku variantu — gaisa padeves sistēmu, kas tiek montēta kopā ar radiatoru. Princips ir vienkāršs — no āra ņemam gaisu, izfiltrējam un uzsildām. Tīrs, svaigs, silts gaiss nonāk mūsu telpās. Gaisa ņemšanas veidi šim vēdināšanas modulītim ir divi — viens uztaisot 100 mm caurumu sienā aiz radiatora, otrs — šo gaisa ņemšanas vietu izveido  zem palodzes — tas būs dārgāk, toties nebūs caurums sienā, jo palodze visu nosegs.

— Kurās telpās likt šīs sistēmas?

— Tajās, kur mēs visvairāk uzturamies. 6–8 stundas bez pārtraukuma esam guļamistabā — tātad tur. Pārējās kustamies. Tādā veidā iegūsiet svaigu, tīru un siltu gaisu. Izmantojot šīs «Purmo Air» sistēmas, ir viena būtiska prasība — jābūt gaisa apmaiņai. Lai to panāktu, ir pilnīgi pietiekami ar ventilācijas šahtu vannas istabā vai virtuvē, bet tai jābūt, lai notiktu gaisa apmaiņa.

— Tātad katrai situācijai sava sistēma un laikam arī savi radiatori?

— Jā, mans personiskais viedoklis ir tāds, ka katrai vietai ir piemēroti savi risinājumi. Priekšnamos, vannas istabās, tualetēs jābūt siltajām grīdām, bet guļamistabās — radiatoriem. Līdz ar to mājā jābūt kombinētam apkures variantam.

— Kāpēc šāds risinājums?

— Pirmkārt, ir patīkami no vannas izkāpt uz siltas grīdas, priekšnamos tāpēc, ka mājā caur tiem tiek nests iekšā slapjums, līdz ar to tā ir vieta, ko vajadzētu diezgan strauji žāvēt. Un pie ieejas durvīm tā vai tā vienmēr ir flīzes, un slapjas flīzes slīd. Silto grīdu mīnuss varētu būt āderes efekts, ko neviens nav izpētījis un ko ir grūti pierādīt. Ierīkojot siltās grīdas, būtībā tiek izveidota mākslīga ādere, jo nepārtraukti zem cilvēkiem cirkulē ūdens. Tādēļ šādas grīdas nebūtu vēlamas guļamistabā. Bezizejas stāvoklī ir cilvēki, kuriem māju apsilda siltumsūknis, jo tie darbojas zemajās temperatūrās un radiatorus nebūtu vēlams uzstādīt, jo tie sanāktu vienkārši milzīgi un estētiskā baudījuma nebūtu vairs nekāda. Vienīgais risinājums, ja perfekti zina, kur atradīsies gulta, tad šīs siltās grīdas zem gultas neliek, bet tikai apkārt tai. Bet situācijā, kad ir pieejama gāze vai tamlīdzīgs apkures veids, jāizvēlas kombinētais apkures veids. Siltajām grīdām ir vēl viens mīnuss — tās ir inertas, ļoti lēni uzsilst un lēnām atdod siltumu, kā arī slikti padodas regulēšanai, kas ir tērauda radiatoru lielākā priekšrocība. Tērauda radiatori, ja vien ir pareizi noregulēti ar termoregulatoriem, tad termogalvas var perfekti regulēt telpas temperatūru un noturēt to vienā līmenī. Siltajām grīdām tas ir savādāk. Esmu novērojis pie sava kaimiņa, kuram siltās grīdas ir visā mājā, ka pavasarī un rudenī visā mājā logi stāv vaļā.

— Kāpēc?

— Tāpēc, ka naktī ir vēss un temperatūras devējs noreaģē un dod komandu katlam sildīt. Tas silda, bet no rīta uzlec saule, sāk sildīt, bet siltās grīdas inertuma dēļ turpina sildīt. Katls jau ir izslēdzies, bet grīdas joprojām turpina atdot siltumu un esam spiesti atvērt logus un durvis, jo vienkārši telpās nav ko elpot un ir kā cepeškrāsnī. Līdz ar to pārliecināmies, ka tas ir neekonomiski. Siltās grīdas ir laba lieta, bet tikai atsevišķās telpās.

— Vai nav iespējas to regulēt? Tas taču ieekonomētu ne tikai mūsu līdzekļus, bet būtu arī saudzīgāk dabai?

— Diemžēl silto grīdu inertuma dēļ regulēšana ir nosacīta. Protams, ir iespējas daļēji ar šo problēmu cīnīties: pastāv telpu un grīdu sensori, kuri ir savienoti ar  servomotoriem pie sadales kolektoriem, bet inertums nekur nepazudīs.       

— Ja es būvēju māju, vai ir iespējams pašam aprēķināt, kādus un cik lielus radiatorus ir jāiegādājas?

— Patiesība ir tikai viena — jāizmanto projektētāja pakalpojums. Arī situācijā, kad renovē apkures sistēmu, būtu jātaisa jauns apkures projekts.

www.purmo.lv

— Kādus radiatorus labāk izvēlēties — tērauda vai čuguna ?

— Čuguna radiatoram ir tā pati problēma, kas siltajām grīdām — inertums. Līdz ko ir gāzes apkure, it īpaši individuālā gāzes apkure, čuguna radiatori jāņem nost un jāuzstāda tērauda, kas ir spējīgi perfekti reaģēt uz uzstādītajām temperatūrām. Čuguna radiatori noteikti ir izmantojami mājās, ko kurina ar cieto kurināmo, jo tur jāizmanto čuguna īpašība akumulēt siltumu. Tērauda radiators ātri uzsilst un ātri atdziest. Tirgū šobrīd ir jauna tendence — tiek izstrādāti arī čuguna dizaina radiatori. Bet tādu pasūtījumu Latvijā ir ārkārtīgi maz, un to cena ir ļoti augsta. Ir atsevišķi projekti, kur tikai dizaina dēļ tiek pieprasīti čuguna radiatori. Jo lējums paliek lējums un iespējams izveidot visdažādākās formas un risinājumus — puķītes, rozītes… Kas attiecas uz tērauda radiatoriem un tendencēm, kas valda tirgū, populārākie ir vienkāršie baltie radiatori, jo tiem ir demokrātiska cena. Pareizi ekspluatējot, to dzīves ilgums 50–70 gadi, kā arī nav izslēgts, ka visi simt gadi. Bet pie nosacījuma — pareiza to ekspluatācija.

,

— Kas ir pareiza ekspluatācija?

— Pareiza ekspluatācija ir pavisam vienkārša — tērauda radiatorā vienmēr jābūt vienam un tam pašam ūdenim. Nekādā gadījumā nedrīkst izlaist no sistēmas ūdeni. Līdz ko apkures sistēmā ieplūst gaiss, tā sākas rūsēšanas process. Kur ir skābeklis, tur ir rūsa.

Diemžēl daudzdzīvokļu mājās, cilvēki individuāli maina radiatorus — ne tā kā Igaunijā, kur tas notiekas centralizēti. Mēs vienmēr rekomendējam klientiem, ka radiatori obligāti ir jānokomplektē ar noslēdzošo armatūru, tautas valodā — ar ventili. Pavasarī beidzoties apkures sezonai aiztaisām visu ciet, rudenī atgriežam vaļā. Normālā veidā tie ir turpgaitas un atpakaļgaitas vārsti.

— Kāpēc tie būtu nepieciešami?

— Tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu ūdens esamību radiatorā. Jo tajā brīdī, kad augšējais vai apakšējais kaimiņš izdomās nomainīt radiatorus, tiks izlaists ūdens no visas sistēmas, un tajā brīdi ūdeni tur nomainīs gaiss. Ja jūsu radiators ir noslēgts un tajā iekšā ir ūdens, radiatoram nekas nenotiks.

— Kā ir ar radiatoru kopšanu?

— Nekas speciāls nav vajadzīgs. Galvenais to nedarīt ar slapju lupatu, jo tas var veicināt to rūsēšanu no ārpuses, bet vienkārši noslaucīt putekļus vai pāris reižu gadā izsūkt ar putekļu sūcēju.

— Vai pastāv radiatoru modes tendences?

— Baltie kantainie radiatori ir un būs. Bet mēs esam vienīgie Latvijā, kas piedāvā mūsu ikdienu padarīt krāsaināku. Pirmais solis — pasūtīt jau tieši no rūpnīcas radiatorus citā krāsā. Ir pieejami visi RAL paletes toņi. Bet ir viens mīnuss — par jebkuru ekstru ir jāmaksā un arī jārēķinās ar ilgāku piegādes laiku. Balts ir uzreiz noliktavā, bet krāsaino no rūpnīcas piegādās apmēram trīs nedēļās.

— Labi, tie ir rūpnieciski krāsoti radiatori, bet ko darīt tiem, kam jau ir baltie radiatori mājās, vai tas nozīmē, ka līdz mūža galam tiem tādiem arī jāpaliek?

— Latvijā šobrīd ir kādi pieci seši uzņēmumi, kas strādā ar pulverkrāsu. Tātad šos radiatorus var pārkrāsot tepat Latvijā un par krietni zemāku cenu, nekā pasūtot no rūpnīcas. Šādi krāsotus radiatorus varat apskatīt Hansabankas jaunajā ēkā «Saules akmenī». Bet rūpnīcā krāsotos — Ziedoņdārzā. Ar otu nevajag krāsot, jo jūs nekad nepanāksiet kvalitāti, pati krāsa arī nebūs noturīga, agri vai vēlu tā sāks lobīties.

Nu jau divus gadus Latvijas tirgū piedāvājam arī dizaina radiatorus. Kā pirmos minēšu DELTA radiatorus, kas ir sekciju ribotie radiatori, kas pēc skata atgādina čuguna radiatorus. Minimālais augstums 15 cm, maksimālais augstums 3 metri, garums — neierobežots.

— Vai tie pa sekcijām tiek skrūvēti kopā?

— Nē. Radiatori nepieciešamajā garumā tiek sagatavoti jau rūpnīcā. Tie tiek sametināti, izmantojot augstās tehnoloģijas — lāzermetināšanu, lai panāktu salaiduma vietu maksimālo kvalitāti. DELTA radiatorus ir iespējams pasūtīt arī izliektus, kas lieliski noder telpās, kam ir nestandarta sienu forma, piemēram, apaļos tornīšos. Jūs iesniedzat rasējumu, mēs pēc tā rūpnīcā izgatavojam vēlamo radiatoru nepieciešamajā formā. Protams, ka pieejama arī visa RAL krāsu palete. Jāpiezīmē, ka šie radiatori ir dārgi, jo katrs no tiem tiek izgatavots pēc individuāla pasūtījuma. Noliktavas uzkrājumi nepastāv.

— Kādā veidā radiatorus var stiprināt? 

— Viens, kas ietekmē stiprinājumu veidus, ir ēkas konstrukcija. Ja ēkā ir lieli un plaši logi, tad pie sienas nepiestiprināsi un liekam tos uz grīdas kājiņām. Arī lielos radiatorus jāstiprina uz grīdas kājām, jo sienas materiāls kronšteinu stiprināšana vietā var neizturēt slodzi. Grīdas stiprinājumi arī ir ieteicami no drošības viedokļa, jo ir bijuši gadījumi, kad saimnieces uzkāpj uz radiatoriem, lai noņemtu aizkarus, bet sienas materiāls diemžēl neiztur šādu slodzi.

Bez DELTA tiek piedāvāti ļoti skaisti dizaina radiatori, kas nāk no mūsu koncerna Beļģijas uzņēmuma, kas savā būtībā ir orientēti uz vertikāli, tādā veidā tie ir piemēroti telpām ar plašiem logiem. Tos var novietot kā kolonnas, kur ir starpstāvu balsti.

— Vai jūs piedāvājat grīdā montējamos radiatorus? Tas varētu būt viens no risinājumiem tādās situācijās.

— Mēs šādus radiatorus nepiedāvājam, jo, pirmkārt, jebkurš sildķermenis, kas ievietots šādā šahtā, zaudē savas siltumatdeves jaudas par 15–20%, otrs — tā ir putekļu krātuve, ko iztīrīt vairs nav iespējams.

— Vai bez radiatoriem Jūs piedāvājat arī citus sildķermeņu veidus?

— Mūsu koncerna Francijas uzņēmums piedāvā dvieļu žāvētājus. Latvijā cilvēki ir pieraduši, ka dvieļu žāvētājs ir tikai un vienīgi vannas istabā, bet to var izmantot arī virtuvē un priekšnamā. Kāpēc priekšnamā — jūs ienākat no ielas un uzreiz varat uzlikt uz tā cepures, cimdus. Ja koridorā ir vienkārši radiators, uz tā ir pārāk maz vietas un arī apkrauts radiators vairs nesildīs tā, kā vajadzētu. Dvieļu žāvētājiem ir dažādi modeļi, kas fantastiski iederas jebkurā dizainā. Visi dvieļu žāvētāji tiek ražoti no melnā tērauda un ir paredzēti slēgtajām apkures sistēmām.

— Kāpēc jūs nepiedāvājat dvieļu žāvētājus no citiem metāliem — kapara, nerūsējošā tērauda?

— Dvieļu žāvētāji no krāsainā metāla tiek pieprasīti vietās, kur ir pieejams tikai  karstais ūdens (vaļējā sistēma). Parastais karstais ūdens ir bagāts ar brīvo skābekli, kas tērauda izstrādājumiem ir kaitīgs (oksidēšanās jeb rūsēšana). Ir vēl viens aspekts — karstais ūdens ir tas pats dzeramais ūdens un atsevišķās dvieļu žāvētāju vietās ūdens var sastāvēties, veidojot barotni baktērijām. Neviens ražotājs nevēlas uzņemties garantiju par procesiem, kurus ietekmēt nav iespējams. Diemžēl daudzdzīvokļu mājās nav īpaši liela izvēle, jo tā sauktās čūskas vietā varēs uzlikt tikai tādu pašu no nerūsējošā tērauda taisītu dvieļu žāvētāju. Esam pāris reižu saskārušies ar to, ka to vietā tiek uzlikts radiators, tikai tas ir uz gadu ne ilgāk, jo tie izrūsē. Katrā vietā ir jābūt tam, kam tur ir jābūt.

Tualetēs, vannas istabās, pirtīs un telpās ar paaugstinātu mitruma līmeni tērauda radiatorus nevajadzētu likt, jo tie norūsēs. Ir variants, kā ar to cīnīties, — tas ir karstais cinkojums — var tos pasūtīt jau cinkotus no rūpnīcas vai arī izmantot vietējo uzņēmumu pakalpojumus. Tad jau tas sanāk tiešām mūžīgs radiators, jo tas tiek izcinkots gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Mans ieteikums būtu tomēr telpās ar paaugstinātu mitrumu likt siltās grīdas.

— Kā ir ar siltajām grīdām un putekļiem?

— Par to vēl zinātnieki strīdas. Varbūt pat ne zinātnieki kā ražotāji, kas mēģina pierādīt savu patiesumu. Teorētiski tas tā arī varētu būt, jo putekļiem nav kur nosēsties. Vai tas tā ir…. Mans personīgais viedoklis, ka jā. Tas ir kaitīgi ne tikai bērniem, bet visiem. Kur ir taisnība, kur ne, nezinu. Siltajām grīdām esot vēl viens mīnuss — ilgstoši uzturoties uz siltajām grīdām, nogurstot kājas. Tīri teorētiski tā tas varētu būt, jo tomēr tūkstošiem gadu vienmēr siltais gaiss (galva) ir bijis augšā un aukstais (kājas) apakšā. Tā ka tas tā varētu būt.

— Kas ir nopietnākie šķēršļi darbam Latvijā?

— Lielāka problēma Latvijā ir uzņemties garantijas saistības par pārdoto produkciju. Mēs esam vienīgā pārstāvniecība Latvijā, pārējie ir pārpircēji. Ražotāji arī mēdz kļūdīties. Vienīgie, kam par to galva nesāp, ir mūsu klienti, jo momentāni reaģējam uz jebkurām prasībām. Izbraucam uz vietas, skatāmies. Ja tas ir ražotāja brāķis, tas tiek momentāni, bez rindas rūpnīcā izgatavots jauns un piegādāts. Nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. Ražotāja kļūda ir viens radiators gadā no gadā pārdotajiem 70 000. Somi tiešām ir ļoti kvalitatīvi ražotāji. Un galvenais — nāk no mums tik tuvas klimata zonas, līdz ar to spēj labāk saprast mūsu vajadzības.

— Jūs pieminējāt igauņu pieredzi, varbūt varētu pastāstīt ko vairāk?

— Igaunijā ir ļoti populāra dzīvokļu īpašnieku sabiedrību izveide, apsaimniekojot vienu vai vairākas mājas. Un tādā veidā ir iespējams veikt mājas renovēšanu centralizēti. Praktiski visa Igaunija ir šajās sabiedrībās. Savācoties visiem iedzīvotājiem kopā, tiek nolemts, piemēram, nomainīt apkures sistēmu visai mājai uzreiz. Nomaina visus logus vienādā stilā. Nosiltina māju — visu uzreiz. Nevis kā pie mums — katrs klecerē, kā māk vai iepatīkas. Paskatoties kaut vai uz tiem pašiem logiem pie mums, vienai mājai katra dzīvokļa logi savādāki. Ļoti labi igauņu darbības ir redzamas tieši uz apkures sistēmām. Igaunijā tāpat kā mums nav savu siltuma resursu un ir jātaupa. To labi var izdarīt, nomainot šo apkures sistēmu, radiatorus, saliekot regulatorus, lai netiktu patērēts vairāk siltuma, nekā nepieciešams. Neesmu iepazinies ar igauņu pieredzi finanšu jautājumos, bet pieļauju, ka šādas investīcijas atpērkas diezgan strauji. Un ekonomija arī ir, ja pērk materiālus vairumā, kā arī darbs būs lētāks. Ir būtiska atšķirība, vai šāds remonts tiek taisīts vienam dzīvoklim vai visai mājai uzreiz. Un gala rezultātā mājas iemītnieki ir tikai vinnētāji. Žēl, ka šāda prakse Latvijā ir ļoti vāji attīstījusies.  Pie mums nevar vienoties par apsaimniekošanas virzienu, kur nu vēl par tik liela mēroga darbiem.

 — Ko Jūs ieteiktu mūsu lasītājiem?

— Mēs varam padarīt savu dzīvi skaistāku un estētiski baudāmāku. Vajadzētu pievērsties ne tikai funkcionālajai pusei, bet arī estētiskajai. Jo dzīve mums ir tikai viena. Ja mēs radīsim sev apkārt skaistāku vidi, arī cilvēki mums apkārt mainīsies.

vēstules@privatipasums.lv

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu